Malkas tirgī nodarbojas ar improvizāciju
db.lv, 2012. gada 22. oktobris
Sākoties apkures sezonai, pircējiem šķiet, ka malka, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, kļuvusi nedaudz dārgāka, bet malkas pārdevēji teic, ka cenas nav būtiski mainījušās un arī pieprasījums neesot īpaši pieaudzis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.
Kā norāda laikraksts, malkas tirgus Latvijā ir gana liels – energoresursu kopējā patēriņā malka aizņem aptuveni 45 procentus. Arī pārdevēju ir daudz.
SIA Sausa malka vadītājs Raitis Vilciņš Neatkarīgajai atzinis, ka pēdējo gadu laikā malkas galīgā cena būtiski nav mainījusies, svārstoties aptuveni divu latu robežās par kubikmetru.
Arī SIA Loggers pārdevējs apgalvojis, ka malka šobrīd maksā aptuveni tikpat, cik pērn, 10 līdz 15 latus par vienu kravu, sadārdzinājušies vien atsevišķi koksnes veidi. To izraisījis eksporta cenas pieaugums. «Ja ostā kāpj malkas cena, tad jārēķinās, ka arī Latvijā par malku būs jāmaksā dārgāk,» sacījis Mārtiņš. Šā gada astoņos mēnešos uz ārvalstīm aizvestas aptuveni 214 tonnas malkas.
Pēc pārdevēju teiktā, pēdējos gados neesot bijušas lielas cenu svārstības malkai un arī nav ievērojami izteiktas sezonalitātes – pieprasījums pēc malkas ir visu gadu. «Taču kopējais malkas tirgus Latvijā ir augošs, lielākoties uz citu apkures veidu rēķina, piemēram, gāzes iekārtas tiek nomainītas ar koka granulu vai malkas katliem,» skaidrojis R. Vilciņš.
R. Vilciņš laikrakstam norādījis, ka Latvijā nav noteikumu, kādās mērvienībās malka jāpārdod. Tas paverot brīvas improvizācijas iespējas, arī ne visai godīgas. «Noteikt uz aci, cik daudz malkas ir beramā kravā, faktiski ir neiespējami. Pat es kā profesionālis to nevaru izdarīt. Tāpēc krava ir jāpārmēra. Mani izbrīna arī tas, cik ļoti maz pircēju pirms malkas iegādes analizē vai salīdzina piedāvājumu, ņemot vērā to, ka malkas iegāde prasa lielus ieguldījumus un tā tiek veikta reizi vai divas gadā,» uzsvēris R. Vilciņš.
Pārdevēju negodīgumu viņš arī pats reiz izjutis uz savas ādas. «Reiz eksperimenta kārtā savai mājai pirku malku no cita piegādātāja, jo viņa piedāvājums bija lētāks, nekā man izmaksātu piegādāt malku no sava uzņēmuma. Kad pārmērīju vedumu, iznāca, ka 4 kubikmetru vietā atvesti 3,2 kubikmetri. Pārrēķinot cenas starpību, secināju, ka esmu samaksājis dārgāk.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/energetika/malkas-tirgi-nodarbojas-ar-improvizaciju-380932
