Mākslinieciska vide ar mansardu
Sitaminstrumentālists, komponists Rihards Zaļupe jau ceturto gadu ar draudzeni Sondru dzīvo īrētā mansarda tipa dzīvoklī, kurā pirms ienākšanas bijusi perfekta kārtība.
«Tad, kad šeit nolēmām dzīvot, viss jau bija labiekārtots. Patika šī fantastiskā vieta. Tā ir maģija, kas uzrunā, ienākot dzīvoklī – patīk vai nepatīk. Uzreiz iepatikās ķieģeļu siena. Koka sijas un arī mazie lodziņi mājvietai piešķir īpašu auru un rada māksliniecisku vidi,» stāsta Rihards Zaļupe un atklāj, ka daudz laika tagad tiekot veltīts komponēšanai, kas aizvien biežāk notiekot mājās, savā darbistabā. «Mēdzu mainīt vietu, kur rakstu mūziku. Patīk to darīt arī Lielajā ģildē, Baltajā zālē pie klavierēm, tur ir laba aura,» atklāj jaunais komponists. «Man, mūziķim, ir svarīgi, lai mājās varu spēlēt un komponēt vēlu naktī. Apakšējā ēkas stāvā atrodas birojs, tāpēc vakaros un brīvdienās neviens netiek traucēts. Tas ir ideāls variants.» Rihardam patīk mājvietas plašums. «Laikam tas lielākajai daļai mākslinieku ir svarīgi, tāpat, lai telpā būtu augsti griesti un daudz gaismas.» Rihards atklāj, ka viens no viņa sapņiem ir atjaunot kādu no daudzajām Latvijas sabrukušajām muižām. «Vēlos dzīvot atjaunotā muižā pie dabas, pie kuras ļoti labi jūtos. Tas būtu labākais variants, ko vien varētu vēlēties, un apvienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām,» uzsver R. Zaļupe.
PIE ZEMES. Sākumā koka sijas traucējušas – it kā spiedušas pie zemes, it īpaši garāka auguma ciemiņiem, taču paši dzīvokļa jaunie iemītnieki ātri pie šāda telpas izkārtojuma pieraduši. Rihards pēc kamīna nekārojot, jo tas šeit īsti neiederoties, bet vairāk piestāvot lauku mājām kā īsta tās svētvieta.
MAZAIS ALFIJS. Apmēram trīs mēnešus Riharda un Sondras mīlulis un jaunais ģimenes loceklis ir mopsis Alfijs, pilnajā vārdā Alfrēds, nosaukts par godu Alfrēdam Hičkokam. «Suņuks uzvedas ļoti labi. Ilgi meklējām viņu un atradām pēc sludinājuma. Vislabāk ir paņemt 6 līdz 8 mēnešus vecu kucēnu, kas audzināts ģimenē,» iesaka Rihards. «Esam dzirdējuši dažādus stāstus par mopšu uzvedību, bet lielākais, ko viņš mājās ir pastrādājis – apēdis zeķu pēdiņu. Dienā viņš mājās tiek atstāts viens pats, taču mēbeles negrauž, ir malacis.» Otrs ģimenes mīlulis ir degu Brūss, kurš ir sasniedzis cienījamu vecumu un nav mazāk mīļš kā Alfijs.
MUIŽĀ. Sitaminstrumentālists, komponists Rihards Zaļupe saka, ka viņa sapnis esot kādreiz pārcelties uz dzīvi atjaunotā muižā. Tas, pēc viņa domām, būtu labākais variants, kādu vien varētu vēlēties
MĪĻĀKĀ. Rihards vērtē, ka drīzumā būšot jāiegādājas jauns dīvāns, jo esošo Alfijs pāris mēnešu laikā ir apskādējis. «Dzīvoklī vienmēr viena no iemīļotākajām vietām ir tur, kur atrodas dīvāns. Dažreiz ir īsta laime, kad, atnākot mājās, var ievelties tajā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/maja/interjers/98736-makslinieciska-vide-ar-mansardu.htm
