Mājokļu tirgus uzsūc naudu
Atbilstoši māklerfirmu sniegtajiem datiem – mājokļu cenu kāpums augustā ir turpinājies.
Augusta datus kuplina cenu korekcija Latio sniegtajos aprēķinos par Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenām. To jau varēja gaidīt kopš šā gada februāra un aprīļa, kad Latio uzrādīja cenu pieaugumu attiecīgi par 27 un 19 eiro viena mēneša laikā. Tomēr tikai pēc +18 eiro jūlijā nācās atzīt, ka ne Latvijā kopumā, ne Rīgas dzīvokļu tirgū esošais naudas daudzums tik straujā tempā nepieaug. Cenu pieaugums par 18 eiro mēnesī atbilst +2,3%. Aptuveni tikpat augsta Latvijā esot nevis viena, bet 12 mēnešu inflācija, pēc oficiālās versijas, ko uztur Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Sviesta un vēl citu cenu acīmredzamā celšanās pēdējo mēnešu laikā liek apšaubīt šādu rezultātu, bet nevar teikt tik krasi, ka CSP būtu sajaukusi mēneša inflāciju ar gada inflāciju. Mājokļu cenas neietilpst CSP uzmanītajā preču un pakalpojumu grozā un inflācijas rādītāju tieši neietekmē, bet visas cenas ir saistītas tādā veidā, ka izriet no valstī esošā naudas daudzuma un tās aprites ātruma.
Cenu celšanās nevienmērība parāda dažādu tautsaimniecības nozaru sekmes konkurencē par šo naudu. Nekustamo īpašumu nozares sekmes šajā konkurencē parādās arī bez tādām pārmērībām kā cenu celšanās par 18 vai pat 27 eiro mēnesī par kvadrātmetru Rīgas standartapbūves dzīvokļos. Konkrētajā gadījumā nebija pat īsti saprotams, vai atteikšanās no pārmērībām nozīmē ar Latio starpniecību tirgoto dzīvokļu cenu pazemināšanos augustā vai arī Latio koriģē uz leju jūlija cenu pieaugumu, lai izbrīvētu telpu pieauguma turpinājumam augustā.
Nekustamie īpašumi iesūc naudu ne tikai ar darījumu cenām, bet arī ar apjomiem. Zemesgrāmatā izdarīto ierakstu elektroniskā uzskaite rāda, ka augustā Rīgā reģistrēti 1357 un visā valstī - 4777 nekustamo īpašumu pirkuma līgumi. Abos gadījumos darījumu skaits pārsniedz 2016. gada augusta rādītājus un ir viens no lielākajiem pēdējo desmit gadu garumā. Zemesgrāmatas dati parāda visai stabilu darījumu skaita sarukumu Zemesgrāmatas lauku nodaļās (Aizkrauklē, Alūksnē, Cēsīs utt., pēc alfabēta), bet izņēmums ir teritorijas, kas sasniedzamas no Rīgas. Galvaspilsētas tuvums der vienlīdz labi, lai izskaidrotu darījumu skaita dubultošanos Bauskā (48 darījumi augustā pērn un 95 - šogad) un stabilitāti 90 līdz 100 darījumu līmenī gadu no gada augustā Tukumā. Darījumu skaita koncentrēšanās Rīgā un ap Rīgu dod vienu no skaidrojumiem nekustamo īpašumu cenu pieaugumam tur, uz kurieni pārceļas cilvēki no citām Latvijas daļām.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/ekonomika/latvija/222347-majoklu-tirgus-uzsuc-naudu.htm
