Mājokļu pircēji var vēl nogaidīt
Mājokļu pircēji var vēl nogaidīt
Arnis Kluinis
14.07.2009
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumu pārstāvji nepievienojas sava kolēģa un konkurenta Edgara Šīna paredzējumam, ka jau septembrī mājokļu cenas varētu sākt pieaugumu.
"Pašlaik neredzu pamatojumu tam, ka oktobrī cenas varētu pieaugt. Protams, viss atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī, bet pašlaik nekas neliecina par pozitīvām izmaiņām rudenī," Neatkarīgajai norādīja Ober Haus Real Estate valdes locekle Aija Āboliņa. "Ja ekonomiskā situācija valstī nostabilizēsies, pozitīvas izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū varētu sākties nākamā gada sākumā," viņa turpināja.
"Cenu kritums patiešām aprimst, un to varētu saukt par stabilizācijas perioda sākumu, bet ne zemāko cenu līmeņu sasniegšanu," turpināja Arco Real Estate valdes locekle Ieva Jansone. Viņa paredzēja, ka tīri matemātiski vismaz līdz nākamā gada pavasarim mājokļu vidējā cena paliks tagadējā līmenī, bet šī vidējā cena veidosies tā, ka sērijveida apbūves lētāko dzīvokļu cena turpinās pazemināties, kamēr pēc pircējus interesējošām pazīmēm unikālu objektu cenas varētu arī pieaugt atbilstoši tam, kā šādu objektu skaits samazināsies. Viņa nepievienojas tiem, kuri sludina mājokļu cenu krišanu līdz pagājušā gadsimta 90. gadu līmenim vai vismaz līdz situācijai pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jo pēc tās Latvijā ieplūda ļoti daudz naudas, ko taupīgi cilvēki ir pratuši saglabāt. Pēdējos pāris gadus viņi, kā jau taupīgi būdami, ir vērojuši mājokļu cenu kritumu, bet tas nenozīmē, ka viņi nekad nevēlēsies savus ietaupījumus pārvērst labākā mājoklī. Pēc viņas novērojumiem, tagad 9/10 no nekustamiem īpašumiem tiekot nopirkti par pircēju uzkrājumiem bez bankas kredīta.
Pagājušajā nedēļā lielu ievērību izpelnījās nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma Latio sagatavotā prognoze un pamatojums, kāpēc mājokļu cenu izmaiņām jau šoruden būtu jāmainās no vairākus gadus ilguša krituma uz pieaugumu. Latio vadītājs Edgars Šīns gan pasniedza šo prognozi ar vairākiem nosacījumiem, kuru izpilde šķiet grūti iedomājama.
Pirmkārt, Latvijas nekustamo īpašumu saimniekiem un tirdzniecības starpniekiem droši vien ar valsts atbalstu būtu jāspēj piesaistīt nekustamajiem īpašumiem ārzemju pircēji. Viņu interesi par Latviju teicās manījusi arī I. Jansone. Ja Latvijā ik dienu ienāktu valūta par 50 īpašumu pārdošanu ārzemniekiem, tad tas, pēc E. Šīna aprēķiniem, aizvietotu 7,5 miljardus eiro, ko Latvijai sola un daļēji jau ir piešķīruši starptautiskie aizdevēji.
Otrkārt, Latvijas komercbankām būtu jānotic nekustamo īpašumu cenu pieaugumam kā ilglaicīgai tendencei un jānogaida, masveidīgi neizliekot pārdošanai no banku parādniekiem atņemtos īpašumus jau pie pirmajām cenu pieauguma tendencēm. Tādā veidā bankas spētu izraisīt lavīnu, kas pagrieztu cenu pieaugumu pretējā, t. i., tagadējā virzienā.
Atbilstoši Latio koncepcijai, dzīvokļu vidējās cenas zemākais punkts būšot 450 eiro par kvadrātmetru. Jāatgādina vēlreiz, ka tas attiecas tikai uz padomju laika standartapbūvi un tikai uz Rīgu, jo šajā segmentā notiek vislielākais darījumu skaits, no kura ir pamatoti aprēķināt vidējos rādītājus un cenu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo mēnesi. Uz šo izmaiņu virzienu un ātrumu var atsaukties mājokļu pircēji un pārdevēji, kaulējoties par konkrēta objekta cenu pavisam citos cenu līmeņos vai joprojām par tūkstošiem, vai tikai par desmitiem eiro par mājokļa kvadrātmetru.
E. Šīna paredzējums par naudas piesaistīšanu Latvijas nekustamiem īpašumiem izraisa aizdomas, ka tā drīzāk ir viņa vēlme nekā aprēķinu rezultāts. Savukārt mājokļu potenciālie pircēji varētu vēlēties aizvien zemākas mājokļu cenas. E. Šīns brīdināja, ka cenu kritums nevar turpināties bezgalīgi, neizraisot tādas sekas, par kurām šie pircēji nebūt nepriecāsies. Dzīvokļa pārdošana par maisu ar kartupeļiem taču nozīmētu badu un valsts nespēju uzturēt kaut kādu kārtību, bet nekārtība apdraudēs arī uz naudasmaisiem sēdošos dzīvokļu kārotājus.
Latvijas valsts pa šo laiku plāno, kādu tieši nodokli uzlikt mājokļiem no nākamā gada. Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Krampe informēja Neatkarīgo, ka valdības locekļi esot paredzējuši rīt uzklausīt FM priekšlikumus gan par 2010. gada nodokļiem kopumā, gan par nodokļiem uz nekustamo īpašumu. Tas saukšoties seminārs, pēc kura valsts iestādes sākšot informēt par saviem plāniem arī iedzīvotājus. I. Jansone drošināja cilvēkus tomēr neatteikties no mājokļu pirkšanas, jo viņi uz mājokļu cenu krišanas rēķina ietaupīšot vairāk,nekā valsts spēs no viņiem atprasīt.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/26051-majoklu-pirceji-var-vel-nogaidit.htm
