Lietuvas Seima spīkere: Par AES būvi Baltkrievijā un Kaļiņingradā vajadzētu satraukties ne tikai mums vien
LETA, 2012. gada 16. augusts
Jaunu atomelektrostaciju būve Eiropas Savienības (ES) robežu tuvumā - Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā - ir jautājums, kas skar ne tikai Lietuvas, bet visa reģiona drošību, uzsvērusi Lietuvas Seima spīkere Irēna Degutiene, runājot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē Somijā.
Viņa paudusi pārliecību, ka nepieciešama ciešāka starptautiskā sadarbība, lai jau savlaicīgi aizšķērsotu ceļu tādu varbūtēju nedrošu kodolprojektu attīstīšanai ES kaimiņos, ko šobrīd padara iespējamu tieši starptautiskās sabiedrības uzmanības trūkums.
«Tādēļ Eiropas Savienībai jāatrod recepte, kā ieinteresēt kaimiņvalstis ciešāk sadarboties kodoldrošības jautājumos,» norādījusi spīkere. «Viens no risinājumiem - varētu apsvērt iespēju ierobežot elektroenerģijas importu no trešajām valstīm, ja tās neievēros starptautiskos kodoldrošības standartus.»
Pēc viņas sacītā, nevar runāt par atsevišķiem kodoldrošības standartiem Amerikai, Eiropai, Japānai vai Krievijai, jo šie standarti ir universāli.
«Nedz Krievija, nedz Baltkrievija nav sniegušas atomelektrostacijām obligāto ietekmes uz vidi novērtējumu. Pašreizējo Lietuvas divpusējo saraksti ar abām šīm valstīm par šādu novērtējumu un par starptautiskajās konvencijās paredzēto procedūru ievērošanu var uzskatīt par tukšu laika izšķiešanu, jo atbildes mēs nesaņemam,» atzinusi Degutiene.
«Nereti tiek arī noklusēts, ka abas spēkstacijas ceļ Krievijas valsts kompānija Rosatom, kas tajās gatavojas montēt praksē vēl nepārbaudītus reaktorus,» viņa piebildusi. «Satraukumu rada arī ziņas, ka par Baltkrievijas AES drošību būs atbildīga Krievija, un Rosatom likusi noprast, ka šai spēkstacijai paredzēta divu gadu garantija - gluži kā ledusskapim vai televizoram.»
Īpašu uzmanību Seima priekšsēdētāja pievērsusi apstāklim, ka abās topošajās kodolspēkstacijās dzesēšanas vajadzībām paredzēts izmantot divu lielāko Lietuvas upju ūdeni, kas vēlāk nonāk Baltijas jūrā, kura apskalo gandrīz visu šīs konferences dalībvalstu krastus, un domājams, ka Baltijas jūru vēlāk nāksies izmantot arī kodolatkritumu pārvadāšanai.
«Kaļiņingradas AES dzesēšanai ūdeni domāts ņemt no Lietuvas lielākās upes Nemunas, bet Krievija joprojām nav sniegusi ziņas par to, kādā veidā tiks veidotas ūdens rezerves un vai to pietiks avārijas gadījumā,» atgādinājusi Degutiene. «Baltkrievijas AES tiks dzesēta ar Lietuvas otras lielākās upes Nēres ūdeni, bet vēl aizvien nav skaidrs, kāda var būt šīs spēkstacijas iespējamā ietekme uz šo upi, apkārtējām teritorijām un iedzīvotājiem gan normālos apstākļos, gan plaša mēroga avārijas gadījumā.»
Jau ziņots, ka Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas, 50 kilometrus no Viļņas un apmēram 110 kilometrus no Latvijas robežas - Grodņas apgabala Astravjecas rajona Mihališku ciemā.
Tikmēr Krievija savu kodolspēkstaciju sākusi celt Kaļiņingradas apgabala Nemanā, tikai 12 kilometrus no Lietuvas robežas un 250 kilometrus no Viļņas
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju konference notiek reizi gadā kādā no abu reģionu valstīm, un tajā piedalās parlamentu priekšsēdētāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/energetika/lietuvas-seima-spikere-par-aes-buvi-baltkrievija-un-kaliningrada-vajadzetu-satraukties-ne-tikai-mums-377056
