Liepājas metalurgs: 3 miljonāri aizēno 3000 strādniekus
Kad Liepājas metalurga akcionārs Sergejs Zaharjins atbrauca uz Rīgu diedelēt naudu savai grimstošajai rūpnīcai, pie Ministru kabineta ēkas stāvēja mirdzošs mersedess, aprīkots ar nenormāli dārgiem personalizētiem numuriem un vulgāra izskata šoferi treniņtērpā.
Politiķu un uzņēmēju līdzšinējās publiskās aktivitātes radījušas iespaidu, ka runa ir par dažu pārmērā rijīgu miljonāru ādas glābšanu.
Un ja tā – nodokļu maksātājiem patiešām nav jārūpējas, lai bagātnieki arī turpmāk sev maksātu neiztērējamas algas, pirktu ekskluzīvas spēļmantiņas un sievas dzimšanas dienas svinētu Turcijā, ar čārterreisiem no Krievijas uz turieni lidinot visādas allas pugačovas viesu izklaidēšanai. Diemžēl stāsts ir sarežģītāks, jo Liepājas metalurga skandalozā fasāde piesedz 3000 strādniekus – melnā darba darītājus, kuri saņem desmitiem reižu mazākas algas nekā viņu priekšnieki.
Bail neaiziet par vēlu
Rūpnīcas bojāeja nozīmētu ne tikai taisnīgu tirgus atmaksu par alkatību – dažiem, bet arī salauztas vienkāršo cilvēku dzīves. Daži, protams, atrastu alternatīvas. Piemēram, Inese Gausena, kura strādā par saimniecības pārzini administratīvajā pārvaldē, spriež – sliktākajā gadījumā viņa varētu aiziet strādāt apzaļumošanā vai siltumnīcās. Tāpat savās profesijās darbu atrastu elektriķi un atslēdznieki. Taču kur paliktu metalurgi, ja tuvākais radniecīgais uzņēmums atrodas Baltkrievijā? Liepājas metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava gan stāsta, ka pirms kāda laika dāņi mēģinājuši vilināt tēraudlējējus pāri jūrai uz Skandināviju. Tomēr toreiz vervētājiem neveicās. Piesolītā 1100 latu alga nevienam liepājniekam nešķita tik interesanta, lai dotos svešumā. Tagad pēc treknajiem gadiem algas uzņēmumā esot krietni nokritušās – uz rokas vidēji 400 latu. Maz, bet kaut kā iztikt var.
Pagaidām arī kavējušās neesot, taču, kas notiks uz priekšdienām, – neziņa. Piektdien strādājošajiem teikts, ka pasūtījumi uzņēmumam ir tikai līdz 9. aprīlim. Darbs pēdējās nedēļās notiekot neregulāri – brīžam divās, brīžam vienā un brīžam nevienā maiņā. Īpaši bažīgus strādniekus tas dara, jo no atalgojuma būs atkarīgi izmaksājamie bezdarbnieku pabalsti, ja nu viss patiešām sagrūs. Elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators Edgars Kļava stāsta, ka daudziem tagad ir bail nokavēt īsto aiziešanas brīdi. Ja pēkšņi pāris tūkstoši cilvēku Liepājā paliks bez darba, kaut ko jēdzīgu atrast būs ļoti grūti. Un metalurgi jau nav kā jūrnieki, kam katrā ostā sava sieva. Metalurgiem ir ģimenes, bērni, daudzi ir vienīgie apgādnieki. Kādam Edgara kolēģim mājās ir pat piecu bērnu pulciņš...
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/92456-liepajas-metalurgs-3-miljonari-aizeno-3000-stradniekus.htm
