Latvisko novadu ekonomiskais krahs
Rīgas domes aprēķini liecina, ka Rīgā strādā un dzīvo 127 000 cilvēku, kas nav deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā. Līdz šim valdība ir pievērusi acis par masveida neatbilstību starp faktisko un deklarēto dzīvesvietu.
Iemesls ir gauži vienkāršs. Lielākā daļa pašvaldību nevēlas, lai patiesība kļūtu zināma un tiktu izlabota valsts uzskaites sistēmā. Ja cilvēks dzīvo un strādā Rīgā, bet ir piedeklarējies Ciblas novadā, tad viņa ienākuma nodoklis nonāk Ciblas novadā. Ja cilvēks deklarēs patieso dzīvesvietu, tad viņa dzimtais novads nesaņems ienākumus. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs paziņoja, ka vidēji gada laikā viens Rīgā nodarbinātais samaksā ap 1000 latu kā ienākuma nodokli, bet no kopējās iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas Rīgas dome 208 miljonus pārskaita citām pašvaldībām. Tas nozīmē, ka ik gadu, papildus 208 miljoniem, citas Latvijas pašvaldības gūst vēl 127 miljonus latu lielus nodokļu ieņēmumus no Rīgas, tāpēc, ka cilvēki nedeklarējas tur, kur dzīvo un strādā Rīgā.
Ja Rīgā deklarētajiem Rīgas iedzīvotājiem būs jūtami lētākas sabiedriskā transporta mēnešbiļetes, atlaides maksas autostāvvietās utt., tad tas var kļūt par nozīmīgu motīvu norādīt patieso dzīvesvietu. Ja Rīgas bonusi iekārdinās visus Rīgā dzīvojošos, bet nedeklarētos, tad Rīga gūs papildu ienākumus 127 miljonus latu gadā, bet nerīgas novadu kopējie ienākumi būs par 127 miljoniem latu mazāki. Kopumā visas pašvaldības ārpus Rīgas zaudēs 15–17% no pašvaldības ienākumiem. Ušakova reforma neskars Rīgas apkārtnes novadus. Rīgai tuvāko pašvaldību vadītāju panākumi un popularitāte sakņojas nevis šo cilvēku talantos vai izcilās spējās, bet gan novadu ģeogrāfiskajā novietojumā. Pirms desmit gadiem, vērtējot pēc pašvaldību nodokļu ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, visbagātākā bija Rīga un Ventspils. Pašlaik bagātāko pašvaldību desmitnieks ir Rīgas apkārtnes novadi – Garkalnes, Babītes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Ādažu, Stopiņu, Carnikavas, Inčukalna un Salaspils novadi. Rīgai tuvākajos novados mājas nopirka bagātākie rīdzinieki, kuri joprojām Rīgā strādā, bet nodokļus maksā savā sapņu ciemata novadā. Ušakova reforma īpaši neskars lielās pilsētas, kurās ir diversificēta ienākumu struktūra. Taču pārējiem novadiem Ušakova reformas ekonomiskais efekts būs fatāls. Plašās teritorijās Kurzemē, Latgalē un Vidzemē pašvaldībām nākamais gads solās būt drūmāks par 2009. gada krīzi – 20–30% mazāki ienākumi. Nebūs naudas pat elementārāko pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Daudzviet jau nākamgad viss beigsies. Tikai nevainosim Nilu Ušakovu un Andri Ameriku par valsti pazudinošo reģionālo politiku, kas Valda Dombrovska un Edmunda Sprūdža vadībā piekopta pēdējos divus gadus. Ja īstenosies Ušakova reforma, tad atsegsies, ka Latvijas reģionālā politika ir iedzīta pilnīgā krahā. Reģionos ir nevis augšupeja, bet totāla katastrofa, kas atsegsies nākamgad. Pašvaldību budžeti ir nereāli. 28. septembrī Vienotība domē svinīgi atteicās no cīņas ar korupciju!!! Tagad ir laiks kampt! Korupcijas vietā karošot ar nabadzību! Ja tiks atļauts īstenot Ušakova ieceres, tad būs jāmazina apetīte valsts izzagšanas apjomā, tad būs jau nākamgad jānovirza 100 miljoni latu (140 miljoni eiro) latvisko novadu finanšu glābšanai. Ja tas netiks darīts, tad perspektīvā ir redzams vienots ceļš pa Tautas partijas skuju taku. Vienotības politiķi, kas to saprot, reaģē pilnīgi histēriski.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/103216-latvisko-novadu-ekonomiskais-krahs.htm
