«Latvijas Valsts ceļi» pastiprinās prasības būvdarbu uzraudzībai
LETA
Svētdiena, 2013. gada 3. februāris
Pēdējie autoceļu būvdarbu iepirkumu rezultāti norāda, ka ir pieaugusi konkurence un vērojama cenu samazināšanās tendence, vienlaikus «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) pastiprinās prasības būvdarbu uzraudzībai, biznesa portālam «Nozare.lv» norāda LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.
Viņš skaidro, ka «Latvijas Valsts ceļi» kā būvdarbu pasūtītājs apzinoties potenciālo risku, ka zemās cenas var negatīvi ietekmēt būvdarbu kvalitāti un var atkārtoties krīzes laika situācija, kad būvdarbu veicēju nosauktās cenas nesedza faktiskos izdevumus, kā rezultātā būvnieki nespēja pildīt līgumsaistības. «Tāpēc, lai nepieļautu atkāpes no kvalitātes prasībām, «Latvijas Valsts ceļi» pastiprinās prasības būvdarbu uzraudzībai,» uzsver Pāže.
Saprotot būvnieku bažas, LVC informē, ka 2013.gadā atvēlētais finansējums autoceļu būvniecībai un uzturēšanai, tostarp gan finansējums no valsts budžeta, gan ES līdzfinansējums, saglabāsies iepriekšējo gadu līmenī.
ES struktūrfondu finansējums 2014.-2020.gadā konceptuāli esot iezīmēts līdzīgā apjomā kā iepriekšējā 2007.-2013.gada plānošanas periodā.
«Tomēr, lai situācija autoceļu būves tirgū būtu stabila arī turpmākajos gados, finansējumam, tostarp arī no valsts budžeta, būtu jābūt prognozējamam un stabilam, tā apjomam - piesaistītam ceļu lietotāju maksājumiem - transportlīdzekļu ikgadējai nodevai un akcīzes nodoklim naftas produktiem,» norāda LVC vadītājs. Tāpēc februārī Satiksmes ministrija un «Latvijas Valsts ceļi» Ministru kabinetā atkārtoti virzīs priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka valsts pamatbudžeta programmai «Valsts autoceļu fonds» piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un mazāks par 20% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Plānots procentu slieksni līdz 2020.gadam palielināt līdz 80%.
«Ja valdībā tiks pieņemts lēmums par piedāvāto autoceļu finansēšanas modeli, sākot ar 2014. gadu, varam gaidīt autoceļu tālākas sabrukšanas palēnināšanos,» apgalvo Pāže.
Kā ziņots, vakar ceļu būvētāji asi kritizēja līdzšinējā satiksmes ministra Aivja Roņa darbu un solīja plašas protesta akcijas gan Rīgā, gan Briselē, ja netiks pārskatīts ceļu būves un uzturēšanas finansējums 2014. un turpmākajiem gadiem.
Kā preses konferencē norādīja biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai «Valsts autoceļu fonds» piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu. Ceļu nozarei šogad atvēlēti 67 miljoni latu.
Satiksmes ministrijas (SM) jaunākais piedāvājums jeb jaunā politiskā iniciatīva ir piešķirt tikai 20% no iekasētājiem nodokļiem, kas ceļu būvētājiem nav pieņemami, it īpaši tāpēc, ka līdz šim lielāko finansējuma daļu autoceļiem veidoja Eiropas Savienības līdzekļi. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka diskusijas par ES budžetu nākamajam finanšu periodam no 2014. līdz 2020.gadam ieilgs līdz gada vidum, visticamāk, ka līdzekļus varēs apgūt tikai ap 2015.gadu. Piešķirot 20%, finansējuma pieaugums būtu tikai 1,5 miljoni latu, un tas neko neglābšot. SM tika pārmesta izvairīšanās no sarunas ar nozares pārstāvjiem. Jau trešajā Roņa ministrēšanas dienā būvnieki esot pieteikušies uz sarunu, taču uzaicinājumu vēl neesot saņēmuši. Izskanēja pat izteikumi, ka Ronis velti «valkājies» pa SM gaiteņiem.
Pirmdien ceļu būvētājiem paredzēta tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), kurā tiks skaidrotas finansējuma problēmas un premjers tiks aicināts aktīvāk cīnīties par Kohēzijas līdzekļiem autoceļiem, jo patlaban neesot redzama valsts ieinteresētība cīnīties par Kohēzijas fonda saglabāšanu iepriekšējā līmenī. Tāpat premjeram, finanšu, satiksmes un ekonomikas ministram tikšot iesniegti priekšlikumi nozares sakārtošanai. Ceļu būvnieki skaidroja, ka netic un nedomā, ka Ronis tagad - līdz 1.martam, kad beidzas pilnvaru termiņš, - skries cīnīties par nepieciešamo finansējumu. Ja reakcijas nebūs, būvnieki ar ceļa rulli un citu tehniku būšot sastopami protesta akcijās gan Rīgā, gan Briselē, jo nozarei neesot, kur atkāpties.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/latvijas-valsts-celi-pastiprinas-prasibas-buvdarbu-uzraudzibai/552117
