Latvijas gāze: Reāli runāt par gāzes piegādi no citiem avotiem var runāt tikai pēc 2019. gada
Gunta Kursiša, 2014. gada 6. maijs
Reāli runāt par piegādi no citiem avotiem, izņemot Krieviju, varam runāt tikai pēc 2019. gada, tā Db.lv stāstīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.
Baltijas valstis un Somija tagad ir tikai iesniegušas savus pieteikumus par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla būvi un projekta novērtēšana beigsies tikai nākamā gada otrajā pusē. Arī tad, kad lēmumi tiks pieņemti, vēl jārēķinās ar vairāku gadu ilgu gaidīšanu, līdz terminālis tiks izbūvēts, norādīja V. Makaris.
Piegādātāju vidū, kas varētu nodrošināt sašķidrināto dabasgāzi, varētu būt Alžīra, Katara, Norvēģija. Uz to laiku arī ASV varētu būt kļuvusi par nozīmīgu LNG piegādātāju, atzina V. Makaris, sīkāk gan nekomentējot, cik liela ir šāda iespējamība. Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda - dabasgāzes piegādes Latvijai no ASV ir reālas, ja ir privātās kompānijas, kas ir gatavas nodrošināt šādu piegādes pakalpojumu. Sākotnējie aprēķini, kas saņemti no divām ASV kompānijām, ar kurām vizītes laikā ASV tikās L. Straujuma, liecina, ka dabasgāze Latvijai pat būtu lētāka, ja tā tiktu piegādāta no ASV. Premjere raidījumā skaidroja, ka ASV notika tikšanās ar divām kompānijām, kas varētu Latvijai piegādāt gāzi no ASV. Interesi par šādu pakalpojumu izrādījušas arī vēl citas kompānijas, taču laika trūkuma dēļ tikties ar tām premjerei neizdevās. L. Straujuma skaidroja, ka ar citām kompānijām savas vizītes laikā ASV varētu tikties finanšu ministrs Andris Vilks. L. Straujuma arī uzsvēra, ka ASV kompānijām, kas varētu piegādāt dabasgāzi Latvijai, ir svarīgi zināt, vai jāpiegādā tikai Latvijai vai, piemēram, visām Baltijas valstīm, vai kādam citam, lielākam valstu blokam.
Latvijas gāze šā gada janvārī slēdza līgumu ar uzņēmumu, kurš Klaipēdas LNG terminālī darbosies kā operators. «Runāt par reālām piegādēm uz Latviju gan vēl īsti nevar, jo terminālim nav līgumu ar piegādātājiem,» pauda V. Makaris, norādot, ka piegādātāju atrašanas process nav viegls.
Viņš arī norādīja gāzes tirgus liberalizācija Latvijā līdz 2017. gadam ir atlikta tā iemesla dēļ, ka pašlaik «reāli nemaz nav, kur dabasgāzi dabūt». Lai arī Lietuvā terminālis tiek būvēts, par dabasgāzēs piegādēm drošs var būt tikai tad, kad tiek noslēgts līgums un sāk piegādāt gāzi.
Jautāts par dabasgāzes cenu, Latvijas gāze pārstāvis, Db.lv pauda, ka «diez vai tā [sašķidrinātā dabasgāze – red.] būs lētāka». Viņš norādīja, ka dabasgāze cenai klāt būs jārēķina arī uzglabāšanas un tranzīta izmaksas.
Eiropas Savienība pašlaik importē vairāk nekā 60% no gāzes, un cauruļvadu gāze no Krievijas nodrošina ceturtdaļu no visām piegādēm. Savukārt laika gaitā no 2000. līdz 2009. gadam importa īpatsvars no Krievijas ir sarucis par 50%, apkopojusi a/s Latvenergo. Pēc 2009. gada datiem ES bija 17 LNG termināļi, no kuriem visvairāk – seši – atradās Spānijā. Šī dienvidu valsts aizņēma 43% LNG tirgus daļas Eiropas Savienībā. Spānijai sekoja Francija ar 21% tirgus daļas, Lielbritānija (16%), Beļģija (10%), Itālija (5%), Portugāle (4%) un Grieķija (1%).
