Latvijas Bankai brūk fasāde un bilance
Latvijas Bankai brūk fasāde un bilance
Arnis Kluinis
13.05.2009
Latvijas Bankas tēlu vairāk nekā izdrupusi fasāde bojā iestādes vadītāju algu neatbilstība viņu darba apjomam un rezultātiem.
Latvijas Banka vakar sāka tikai savas ēkas fasādes remontdarbus K. Valdemāra ielā 2a. "Fasādei pēdējos divdesmit gados veikti tikai neatliekamie remontdarbi," šo rosību izskaidroja bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Pa pārdesmit gadiem no ēkas esot atdalījušies lieli laukumi sienu apmetuma, un sākusi drupt dzegu apakšmala. Izrūsējuši ēkas apdares metāla stiprinājumi, un garāmgājēju galvas apdraudot arī izkustējušies ķieģeļi. Visas šīs briesmas uzņēmusies novērst celtniecības firma RBS Skals, kurai darba pietikšot līdz novembrim.
Celtniekiem gan vajadzētu painteresēties, vai Latvijas Banka novembrī vairs spēs ar viņiem norēķināties, ja tā jau nav samaksājusi viņiem par darbu uz priekšu valūtā vai latos, kamēr tiem vēl ir valūtas segums. Pagājusī nedēļa bija jau desmitā šajā gadā, kad Latvijas Bankai nācās tērēt savus valūtas krājumus, atpērkot pašas emitētos latus par pašas noteikto augsto kursu. Pagājušajā nedēļā banka šim mērķim izdeva mazliet virs 22 miljoniem eiro. Tas it kā nav daudz attiecībā pret LB krājumiem. Bankas bilancē uzrādīts, ka tās rīcībā aprīļa beigās bija palikusi ārvalstu konvertējamā valūta 2 022 047 tūkstošu (2,02 miljardu) latu vērtībā. Pārejot uz latu ekvivalentu eiro, tiek iegūta naudas summa, ar kuru LB teorētiski spētu atpirkt latus vēl 147 nedēļas jeb 12 gadus katru nedēļu pa 20 miljoniem eiro. LB rīcībā ir arī zelts u. c. resursi, ar kuriem apmierināt valūtas tīkotājus. Diemžēl 20 miljoni eiro nedēļā nav nekāds valūtas aizplūdes slieksnis. Pirmssvētku nedēļā starp 27. aprīli un 1. maiju latu īpašnieki pamanījās izķeksēt no LB 63 miljonus eiro, nedēļu pirms tam – 77,5 miljonus eiro. Šogad sasniegtais eiro aizplūdes maksimums pārsniedz 100 miljonus vienā nedēļā.
Nepieciešamība atpirkt latus nav vienīgais cēlonis, kas padara LB bilanci katastrofālu. Triju mēnešu laikā starp 28. februāri un 30. aprīli tās aktīvi ir sarukuši no 3,76 miljardiem latu līdz 2,46 miljardiem latu. "Galvenais krituma cēlonis ir valdības tēriņi – tā turpinājusi tērēt Latvijas Bankas kontā ieskaitīto starptautisko donoru naudu," šo situāciju Neatkarīgajai skaidroja M. Grāvītis.
Atklāsme par to, ka LB reālā funkcija tagad ir valsts aizlienētās naudas glabāšana, liek jautāt, vai tiešām naudas glabātāju kantorim ir vajadzīgi četrpadsmit priekšnieki, kas pagājušajā gadā samaksājuši sev vai cits citam kopumā gandrīz pusotru miljonu latu.
Nepieciešamība glabāt valdības aizlienēto naudu Latvijai radās tikai iepriekšējā gada beigās, kad bankas apturēja privāto aizdevumu ieplūdināšanu Latvijā. Pirms tam LB lepojās ar savu spīdošo saimniecisko darbību, kas attaisnojot LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča lielo un dažu viņa kolēģu vēl lielāko algu. M. Grāvīša ieteikums tad bija atšķirt LB gada pārskatu, no kura kļūšot skaidrs, ka "Latvijas Bankas padomes un valdes locekļi veikuši savus pienākumus". Ieteikums arī tad bija apstrīdams, atšķirot likumu Par Latvijas Banku, kura 3. pants nosaka, ka "Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī". Šo uzdevumu LB I. Rimšēviča vadībā nekad nav veikusi un neveic arī tagad, jo deflācija nebūt nenozīmē cenu stabilitāti. Šajā gadījumā jāizsaka komplimenti BL iepriekšējam prezidentam Einaram Repšem, kurš pameta šo amatu, kad saprata, ka likuma prasības izpildīt nespēs. Proti, LB bija bezspēcīga pret Latvijas valdību vēlmi dzīvot uz parāda, būvējot dažnedažādas naudas aizņemšanās piramīdas. I. Rimšēviča un viņa kolēģu atalgojums tādā gadījumā kļuva par līdzekli viņu apklusināšanai, lai viņi neizpaustu Latvijas patieso ekonomisko situāciju investoriem un sabiedrībai.
Ekonomiskā krīze atklāj iepriekš slēpto un izvirza arī jautājumu, vai Latvijai vispār vairs ir vajadzīga Latvijas Banka – vai ārzemēs saņemto bezskaidro naudu nevar glabāt Valsts kase. Ja monētu kalšanas pasūtīšanai būtu vajadzīga speciāla iestāde, tad tā noteikti var iztikt bez savas tagadējās samudžinātās pārvaldes struktūras. LB nav vajadzīgi ne atsevišķi prezidents ar vietnieku un valdes priekšsēdētājs ar vietnieku, ne arī lēmumu pieņemšanas dalīšana starp valdi un padomi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/22464-latvijas-bankai-bruk-fasade-un-bilance.htm
