Latvijā vērojama vieglprātīga attieksme darba aizsardzībā
Lai arī likums paredz, ka darba devējam ik gadu jāveic darba vides riska novērtēšana, vairums šo nosacījumu izdara formāli, ķeksīša pēc, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne.
«Par darba aizsardzības jautājumiem un to nozīmi uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanā un darbinieku veselības saglabāšanā parasti aizdomājas novēloti – tad, kad noticis nelaimes gadījums vai darbiniekam konstatē arodslimību, bet šīs likstas jau saistāmas ar vērienīgiem izdevumiem gan darba devējam, gan nodarbinātajam un valstij kopumā,» uzsver L. Matisāne, piebilstot, ka izdevumi mērāmi vairākos miljonos latu.
«Darba vides riska novērtēšana ir preventīvs pasākums, lai jau laikus konstatētu un novērstu iespējamās nebūšanas. Tāpēc skumji, ka darba devēji šo aspektu uztver tik bezatbildīgi.»
Likstu skaits nerūk
Pēdējā laikā Latvijā darba vietās tiek konstatēti vairāk nekā 1000 nelaimes gadījumu gadā, turklāt šim skaitlim ir tendence pieaugt – pērn reģistrēti 1352 nelaimes gadījumi, bet 2010. gadā 1232 negadījumi. L. Matisāne pieļauj, ka reālo nelaimes gadījumu skaits ir vēl lielāks, jo bailēs pazaudēt darbu darbinieks noklusē kādu negadījumu, norādot, ka tas noticis ārpus darba telpām, līdz ar to ārstēšanās izdevumus sedz pats, kā arī paši darba devēji nereti cenšas noklusēt negadījumu un par to neziņo VDI. Pieaug arī to nelaimes gadījumu skaits, kas beidzas letāli – 2011. gadā 33 darbinieki pēc gūtajām traumām gājuši bojā, 2010. gadā – 25, savukārt šā gada četros mēnešos konstatēts 21 šāds gadījums. VDI uzskata, ka vairāk nekā pusi negadījumu varēja novērst, ja darbinieki būtu pienācīgi sagatavoti darbam un informēti par drošības noteikumiem. «Un šeit nav nepieciešamas lielas investīcijas, kas bieži kalpo kā darba devēju atrunas, kāpēc darba aizsardzība uzņēmumā atstāta novārtā,» akcentē
L. Matisāne.
Arī arodslimnieku pulks kļūst arvien lielāks – pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits 2011. gadā bija 1155, 2010. gadā – gandrīz 3000. Vairums slimību izraisījusi fiziska pārslodze. «Veicot obligātās veselības pārbaudes, slimību var laikus pamanīt, taču arī šajā ziņā mēs neesam ļoti aktīvi. Uz tām savus darbiniekus nosūta katrs otrais darba devējs.»
Atbildīgo maz
VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja darba devējus iedala trīs lielās grupās.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/73309-latvija-verojama-vieglpratiga-attieksme-darba-aizsardziba.htm
