Latvijā īpašuma tiesību reģistrācija izmaksā krietni dārgāk nekā kaimiņvalstīs
Db.lv, 2016. gada 17. februāris
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc nekustamā īpašuma (NĪ) mantošanas vai pirkuma līguma noslēgšanas, ir saistīts ar augsto valsts nodevu zemesgrāmatā. Piemēram, iegādājoties 100 000 eiro vērtu ģimenes māju, iedzīvotājiem Latvijā par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā ir jāmaksā 18 reizes dārgāk nekā Igaunijā un 63 reizes dārgāk nekā Lietuvā, – tā liecina NĪ darījumu izmaksu salīdzinājums Baltijas valstīs.
Savukārt, ja biznesam domāta NĪ, piemēram, ražotnes vērtība ir 750 000 euro, tad Latvijā kopējās izmaksas par darījuma noslēgšanu un reģistrāciju ir apmēram 18 347 euro, kamēr Lietuvā 7195 euro, bet Igaunijā tikai 6546 euro
«Šobrīd Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā, un tās pamatā ir izdevumi par darījuma dokumenta sagatavošanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva, kā arī tiesvedības izdevumi nekvalitatīva darījuma līguma gadījumā. Zemākas nodevas apvienojumā ar valsts klātbūtni NĪ darījumos Lietuvā un Igaunijā jau sen izskaudusi gan krāpšanās shēmas, gan iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas. Eiropas valstīs īpaši tiek uzsvērts, ka obligāta notariālā akta noteikšana ir veids, kā valsts var regulēt cilvēka kopējās izmaksas saistībā ar nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanu un reģistrāciju zemesgrāmatā. Ir pēdējais brīdis arī Latvijā risināt šo jautājumu,» stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotājdirektore Vija Piziča.
LZNP uzskata un jau vairākus gadus aicina arī Latvijā ieviest Lietuvas un Igaunijas desmitiem gadu sevi pierādījušo risinājumu un paredzēt līdzīgas kopīgas izmaksas par NĪ darījumu noslēgšanu un reģistrāciju Latvijā. Šīs reformas nepieciešamību nosaka fakts, ka Igaunijā un Lietuvā, kur pastāv darījuma obligāta notariāla apliecināšana, kopējās izmaksas ir ievērojami mazākas nekā Latvijā, kur notārs tikai apliecina nostiprinājuma lūgumu.
25 gados kārtība Lietuvā un Igaunijā ir pierādījusi ievērojamu pārākumu par Latvijas praksi. Piemēram, Doing Business 2016 Igaunijas nekustamā īpašuma darījumu reģistrācijas sistēma ir novērtēta kā 4. labākā un Lietuvas – kā 2. labākā pasaulē, kamēr Latvija ir tikai 23. vietā. Igaunijas un Lietuvas sistēmas izcilību novērtē arī prestižajos Newsec Baltics veidotajos Baltijas nekustamā īpašuma pārskatos. Globālās Konkurētspējas indeksā tiesiskā regulējuma efektivitāte Igaunijā novērtēta 39. vietā un Lietuvā 67. vietā, savukārt Latvijā tikai 112. vietā no 140 pasaules valstīm.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/latvija-ipasuma-tiesibu-registracija-izmaksa-krietni-dargak-neka-kaiminvalstis-445573
