Labiem klientiem SEB bankā nauda vienmēr pieejama
Latvijas hipotekāro kredītu ņēmēji atkal izvēlas eiro. Vidējā aizdevuma summa, ko Latvijā ņem Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotāji, piecas reizes pārsniedz summas, ko pieprasa vietējie iedzīvotāji. Un tomēr Latvijas iedzīvotāji ir prioritāri klienti. Kāpēc?
Par to, kā, un arī par to, kādi ir noteikumi, lai SEB banka izsniegtu hipotekāros kredītus Latvijas, Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotājiem Latvijas nekustamo īpašumu iegādei, žurnāla «m2» un portāla varianti.lv korespondentam pastāstīja SEB bankas Kredītēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs (att.).
- Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni, iespējai saņemt hipotēkāros aizdevumus ir nozīmīga loma vietējā nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes saglabāšanā. Cenu lejupslīdes 2008. un 2009. gadā hipotekārās kreditēšanas apjomi krasi samazinājās. Daudzas bankas pat pārstāja izsniegt aizdevumus mājokļu iegādei un remontam. Tomēr jau vairāk nekā gadu hipotekārā kreditēšana atkal atjaunojas, un SEB banka ir starp šī procesa līderiem. Cik aktīvi iedzīvotāji ir ņēmuši no jums aizdevumus 2011. gadā?
- Ja aplūkotu periodu no tirgus lejupslīdes zemākā punkta, tad 2011. gads mums ir bijis vislabākais. Pagājušajā gadā mēs izsniedzām ap 100 mājokļu kredītiem mēnesī. Tādējādi to kopskaits gada laikā sasniedza gandrīz 1 200. Un tie ir tieši hipotēkārie aizdevumi dzīvokļu un māju iegādei vai remontam. Pagājušajā gadā mājokļu iegādei un remontam SEB banka izsniedza 27 miljonus latu, kas ir par 81% vairāk nekā 2010. gadā. Taču dusēt uz lauriem nav laika, un līdz 2005. un 2006. gada rādītājiem gan mums, gan visam tirgum vēl ir ļoti tālu. Neatbildēts paliek jautājums, vai, ņemot vērā ekonomikas stāvokli un iedzīvotāju skaita samazināšanos, vispār būs iespējams sasniegt tos radītājus? Iepriekšējos gados privātpersonu kredīti (ne tikai hipotekārie) bija 30-40% no visa mūsu kredītu portfeļa. Pārējie 60-70% attiecās uz juridiskajām personām. Tagad uzņēmumu kredīti veido 85% no mūsu izsniegto kredītu apjoma, bet privātpersonas - 15%. SEB banka, būdama universāla banka, protams, gribētu, lai privātpersonu īpatsvars būtu lielāks. Tomēr mūsu iedzīvotāji tam paši vēl nav gatavi. Cilvēki ieklausās negatīvajā informācijā, kas nāk no Eiropas, un baidās. Viņi domā par to, kas būs, domā par to, vai viņiem būs darbs, jo nav pārliecības par rītdienu. Un tādēļ ikviens trīs reizes pārdomās, ņemt vai neņemt kredītu. Tieši šāds noskaņojums pašlaik dominē Latvijas sabiedrībā. Un šāds prātīgums, mūsuprāt, ir pareizs pat situācijā, kad kredītresursu izmaksas pašreiz ir visai pievilcīgas.
Paldies jaunajām ģimenēm
- To jūt arī zināma daļa mūsu valsts iedzīvotāju - vispārējā SEB jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanas dinamika ir pozitīva. Kas ir šodienas vietējais kredītu ņēmējs?
- Katrai jaunai paaudzei, iesoļojot pieaugušo dzīvē un pametot vecāku ligzdu, ir jārisina sava mājokļa iegādes problēma. Tādēļ lielākā daļa SEB bankas hipotekāro kredītu ņēmēju ir jaunieši. Viņi, protams, nav 18 līdz 20 gadus veci jaunieši. Viņi ir nobriedušāki klienti, kam ir ap 30 vai nedaudz vairāk gadu. Viņi ir tie mūsu valsts iedzīvotāji, kas jūtas droši savā darbavietā un saskata karjeras perspektīvas.
Ja runājam par nozarēm, kurās strādā lielākā daļa 2011. gada kredītņēmēju, tad viņi, pirmkārt, ir informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji, ostas kompāniju darbinieki, cilvēki, kas strādā uzņēmumos tā vai citādi ir saistīti ar eksportējošo ražošanu. Viņi redz sava biznesa potenciālu. Pēc ikdienas vajadzību apmierināšanas viņiem paliek brīva nauda, kuru viņi krāj. Sakrājuši pirmajai iemaksai, viņi piesaista bankas finansējumu un nopērk savu pirmo mājokli. To dara jo vairāk tāpēc, ka tirgus cenu situācija ir tam labvēlīga.
- Vai jūsu statistikā kaut kādā veidā atspoguļojas tas, ka Latvijas iedzīvotāji masveidā dodas peļņā uz Eiropas valstīm?
- Jā. Palielinās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas hipotekāros aizdevumus dzēš, pārskaitot naudu no ārzemēm. Tie ir labi klienti. Viņiem, salīdzinot ar Latvijas mērogiem, ir lieli un stabili ienākumi. Vieni kredītu noformē uz sevi, lai iegādātos mājokli, kurā atgriezties nākotnē, citi apkalpo vecās - 2006.-2008. gadā ņemto kredītu saistības. Vēl citi palīdz tikt galā ar maksājumiem saviem radiem vai nodrošina viņus ar jumtu virs galvas.
Un tomēr sērijveida dzīvokļi
- Kāda ir pirmā iemaksa, ko prasa no kredīta pretendentiem?
- Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu bankas līdzdalība, Latvijas iedzīvotājiem iegādājoties mājokli, nedrīkst pārsniegt 90%. Vairāki citu banku kolēģi ievēro šo ciparu. Mēs SEB bankā esam noteikuši dzīvokļu pircējiem jaunajos projektos 85% robežu. Ja kredīta pretendents ir nodomājis par aizņēmuma naudu pirkt sērijveida dzīvokli, tad banka atkarībā no tipveida projekta kvalitātes, objekta vietas un atkarībā no tā, uz cik gadiem tiek ņemts kredīts, kā arī no pretendenta ienākumu līmeņa, ir gatava finansēt līdz 80% no pirkuma vērtības uz termiņu līdz 25 gadiem. Piebilstu vēlreiz, ka šis piedāvājums sērijveida dzīvokļiem vietējā tirgū ir pievilcīgs. Taču tā ir tikai viena jautājuma daļa. Atgādinu, ka gadījumā, ja aizdevuma summa ir lielāka par 20 000 latu, pretendentam ir jāiesniedz VID uzziņa par darba algu un jāatbilst nosacījumam, saskaņā ar kuru kredīta ikmēneša maksājums nedrīkst pārsniegt 35-40% no ģimenes oficiālajiem ienākumiem.
- Mākleri runā par jauno dzīvokļu tirdzniecības segmenta atdzīvošanos. Kāda nekustamā īpašuma iegādei aizdevumus visbiežāk ņem vietējie aizņēmēji?
Tie ir dažādi. Taču visbiežāk pērk sērijveida dzīvokļus. Pietiek paskatīties uz pagājušajā gadā izsniegto aizdevumu vidējo summu. SEB bankā tie ir aptuveni 23 000 latu. Palūkojoties uz šo skaitli, kļūst skaidrs, kādam nolūkam ir ņemts aizdevums. Tas labākajā gadījumā ir divistabu dzīvoklis galvaspilsētas mikrorajonu tipveida mājā.
Tiesa, jāņem vērā, ka par hipotekāriem aizdevumiem interesējas ne tikai mūsu galvaspilsētā dzīvojošie klienti. Daudz kredītu pašlaik tiek noformēts reģionos. Nekustamo īpašumu cenas tur ir ievērojami mazākas. Salīdzinoši liela aktivitāte ir vērojama pilsētās 50-60 kilometru attālumā no Rīgas. Tās ir Ogre, Jelgava, Salaspils, Sigulda - apdzīvotās vietas, kuru iedzīvotāji strādā Rīgā vai arī kuriem Rīgā ir savs bizness.
Vēl divas pilsētas, kurās būtiski ir palielinājusies interese par hipotekāriem aizdevumiem, ir Liepāja un Ventspils. Tajās attīstās un labus rezultātus uzrāda ostu bizness. Ir arī citi sekmīgi strādājoši ražošanas uzņēmumi. Ievērojams skaits hipotēkāro kredītu tika noformēts Zemgalē, un tas ir saistīts ar augstu lauksaimniecības attīstības līmeni un spēcīgu zemnieku saimniecību lielo skaitu šajā reģionā. Īsāk sakot, tur, kur cilvēki jūtas droši, ja to vērtē no ekonomikas viedokļa, tur arī ir jūtama interese par kredītiem.
Eiro atgriežas favorītos
- Cik dārga tagad ir aizdevumu nauda, un kādai valūtai priekšroku dod Latvijas iedzīvotāji?
- Likmes katram klientam nosaka individuāli un tikai pēc tam, kad ir veikta viņa finanšu stāvokļa un visu risku novērtēšana. Kopumā mūsu standarta likmes rezidentiem sākas no 2% plus 3, 6 vai 12 mēnešu EURIBOR likmes. Tagad cilvēki biežāk izvēlas trīs mēnešu EURIBOR likmi, kas janvāra beigās bija mazāka par 1,2%. Tam, ka favorīta lomā tagad ir trīs mēnešu EURIBOR, ir savs vēsturisks izskaidrojums. 2005.-2006. gadā daudzi klienti fiksēja piecu gadu likmi un ļoti stipri «apdedzinājās» - toreiz viņi aizņēmumus noformēja par kopumā 6-7%, tas ir, gandrīz divas reizes dārgāk nekā tagad. Ja runājam par aizdevumu valūtu, tad situācija pastāvīgi mainās. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, ilgu laiku dominēja eiro. Tomēr 2011. gadā, tā kā bija zemas RIGIBOR likmes (starpbanku likme aizdevumiem latos - «m2»), daudzi rezidenti sāka dot priekšroku Latvijas valūtai. Pagājušā gada vasaras otrajā pusē kredītus latos pieprasīja gandrīz puse mūsu klientu. Taču pietika RIGIBOR likmei kļūt dārgākai, un klienti sāka ievērojami vairāk pieprasīt aizdevumus eiro valūtā. Saskaņā ar ekspertu prognozēm Eiropas valūtas pašreizējais zemais likmju līmenis var saglabāties vismaz tuvāko vienu vai pusotru gadu.
Latvijas hipotēka pircējiem no Krievijas
- Pēdējā pusotra gada laikā atsevišķos Latvijas nekustamo īpašumu tirgus segmentos lielu lomu spēlē ārzemju pircēji, kas iegādājas dzīvokļus un mājas, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. Vai pircēji no Krievijas vēršas pie jums pēc kredītiem, un vai SEB banka ir gatava izsniegt viņiem naudu?
- Mēs ne tikai esam gatavi izsniegt hipotekāros kredītus tiem pircējiem no Krievijas, kuri iegādājas Latvijas nekustamos īpašumus, bet arī to darām. Tomēr vairākumā gadījumu šie pircēji nekustamos īpašumus mūsu valstī pērk, nepiesaistot banku aizdevumus - pērk par skaidru naudu. Lai arī tā notiek, SEB banka Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotajiem ir izsniegusi Latvijas nekustamo īpašumu iegādei turpat 50 hipotekāro kredītus. Kādiem objektiem? Tie ir vai nu dzīvokļi pilnībā rekonstruētās mājās Rīgas centrā, vai arī galvaspilsētas un Jūrmalas labākajās jaunbūvēs. Cits mūsu dzīvojamais fonds viņus interesē maz.
- Kādiem nosacījumiem jāatbilst pircējiem no Krievijas, lai saņemtu kredītu Latvijā?
- Minimālais pircēja līdzdalības līmenis nekustamā īpašuma pirkšanā ir 40%. Praksē ārzemnieki parasti iemaksā pusi vai nedaudz vairāk, un pārējo finansē banka. Ja darījums notiek ar nerezidentiem, tad katru pieprasījumu mēs izskatām atsevišķi - un analizējam klientu. Tādēļ šādam klientam ir jāiesniedz mums ienākumu gada deklarācija no mītnes valsts un banku kontu izraksti. Mums ir jāsaprot viņa ienākumu avoti un maksātspējas vēsture. Bankai ir jāzina naudas izcelsme. Ja Krievijas vai citas NVS valsts pilsoņa papīri ir kārtībā, SEB banka labprāt strādā un strādās ar šādu klientu, izsniedzot viņam kredītu un nodrošinot augstu apkalpošanas līmeni, tostarp arī krievu valodā.
Arī klienta nekustamā īpašuma darījuma kontu mēs atveram pie sevis. Tas izmaksā 0,5% no darījuma summas, bet ne vairāk par 150 latiem. Darījuma konts ļauj garantēt, ka tiks veikta objekta īpašuma tiesību maiņa un izpildīti visi pirkšanas pārdošanas līgumā atrunātie noteikumi. Manuprāt, šis moments ir ļoti svarīgs nerezidentiem, kuriem diez vai ir zināmas visas Latvijas likumdošanas nianses.
- Krievijas pilsoņiem un tāpat arī citiem klientiem ļoti svarīga ir procentu likme, ar kādu viņi var saņemt kredītu.
Ārzemniekiem ar augstu maksātspējas līmeni likmes sākas no 3,5-4% + EURIBOR. Taču šī likme ir domāta tiešām labiem klientiem. Man atkal ir jāuzsver: likmes lielums katrā konkrētajā gadījumā tiek izskatīts individuāli. Ir nerezidenti, kam mēs varēsim piedāvāt tikai 7-8% + EURIBOR. Un viņiem tas ir pieņemami, jo Krievijā likmes aizdevumiem Eiropas valūtā visbiežāk ir rakstāmas ar divciparu skaitli. Vidējā nerezidentiem noformētā aizdevumu likme ir 5-6% + EURIBOR. Savukārt pircējiem no Krievijas SEB bankas izsniegtā hipotekārā aizdevuma vidējā summa ir 150 000 eiro. Nerezidentu pieprasīto hipotekāro aizdevumu summa reti kad ir lielāka par 250 000 eiro. ‡emot vērā, ka parasti tā ir puse no objekta vērtības, var secināt, ka NVS valstu iedzīvotāji, piesaistot kredītlīdzekļus, pērk dzīvokļus un mājas par 200 līdz 500 tūkstošiem eiro.
Ir arī cits novērojums, par kuru varu pastāstīt: nerezidenti aizņēmumus ņem uz īsāku laiku un bieži vien tos dzēš pirms termiņa. Nemaksātāju īpatsvars, it īpaši to vidū, kas kredītus ir paņēmusi pēdējā pusotra gada laikā, ir minimāls.
- Sakiet, lūdzu, cik izmaksā kredīta saņemšana SEB bankā?
- 1,5% no pirkuma summas par kredītlīguma noformēšanu. Ja aizņēmuma summa ir 150 000 eiro, tie ir 2 250 eiro. Tam jāpieskaita maksa par darījuma konta atvēršanu un nekustamā īpašuma apdrošināšanas polises iegāde. Gribu piebilst, ka kredītņēmējam jāņem vērā izmaksas, kas ir saistītas ar dažādām valsts nodevām.
- Salīdzinot nerezidentiem izsniegto kredītu vidējo summu (150 000 eiro) un Latvijas iedzīvotajiem izsniegto kredītu vidējo summu (31 000 eiro), neviļus gribot negribot ir jākonstatē, ka izsniegt kredītus ārzemniekiem ir piecas reizes izdevīgāk, jo viņi taču ņem lielākas summas.
Tas ir pārāk vienkāršots secinājums. SEB bankas hipotekāro aizdevumu programmas galvenā mērķa auditorija ir Latvijas iedzīvotāji. Turklāt, raugoties no finanšu risku viedokļa, prātīgāk ir izsniegt piecus mazus kredītus nekā vienu lielu. Taču mums ir svarīgs katrs klients, un vēl, ja agrāk mūsu ārzemju klientu vidū dominēja Rietumeiropas un Ziemeļeiropas pārstāvji, tad tagad - Krievijas un citu NVS valstu pārstāvji.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2182
