Kvotu ieviešana būtu uzturēšanās atļauju programmas "lēnā nāve"
Ikgadējo termiņuzturēšanās atļauju kvotu noteikšana būtu šīs investīciju piesaistes programmas "lēnā nāve", intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ASV investīciju grupas "New Century Holding" (NCH) viceprezidents Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis. Viņaprāt, kvotas nav jāievieš, jāsaglabā esošais nepieciešamo investīciju slieksnis un jāizveido īpašais investīciju fonds, iemaksas kurā būtu kā papildus nodoklis ārvalstniekiem - īpašumu pircējiem.
Kā vērtējat uzturēšanās atļauju piešķiršanas nozīmi un devumu ekonomikai?
No valsts pēdējos sešos gados ir izbraukuši vairāk nekā 130 000 cilvēku, un galvenais izbraukšanas iemesls ir tas, ka Latvijā trūkst darbavietu. Protams, darbavietas var radīt dažādi, nenoliedzami, ka valstī jāattīsta ražošana, taču, lai jauna ražotne sāktu strādāt, nepieciešami divi līdz četri gadi. Turklāt, jo efektīvāka un modernāka ražošana, jo mazāk strādājošo ir nepieciešams. Piemēram, augsto tehnoloģiju uzņēmumā "Sidrabe" šogad nodarbināto skaits ir par trešdaļu mazāks nekā pirms 15 gadiem. Ļoti veiksmīgajā "Valmieras stikla šķiedrā", kas katru gadu sasniedz apgrozījuma rekordus, patlaban strādā 900 cilvēki, bet agrāk uzņēmums nodarbināja 3000 strādājošos.
Patlaban Latvijā nekādā citādā veidā jaunas investīcijas neieplūst un jaunas darbavietas nerodas, kā vienīgi pateicoties programmai, kas paredz uzturēšanās atļauju piešķiršanu par investīcijām nekustamajā īpašumā. Tā ir viena no retajām programmām, kas reāli darbojas.
Turklāt šo uzturēšanās atļauju piešķiršana nekādā veidā neapdraud valsti. Kas tad ir lielāks drauds - 130 000 cilvēku aizbraukšana, vai 7000 uzturēšanās atļaujas, no kuru saņēmējiem labākajā gadījumā tikai puse apmetas uz dzīvi Latvijā?
Ātri rēķinot, katra uzturēšanās atļauja nozīmē viena dzīvokļa iegādi, bet viena dzīvokļa uzbūvēšana tiešā veidā rada vismaz divas darbavietas - projektēšanā, celtniecībā un tā tālāk. Piemēram, lai uzbūvētu dzīvojamo namu ar 60 dzīvokļiem, tiešā veidā tiek radīts darbs 100 līdz 150 cilvēkiem, bet netieši 200-300 cilvēkiem vismaz uz diviem gadiem. Statistika pierāda, ka pēc šīs programmas sākšanas neto izbraucēju skaits no valsts ir būtiski krities.
Patlaban valdošajā koalīcijā notiek asas diskusijas par uzturēšanās atļauju programmu. Tiek piedāvāts noteikt ikgadējās kvotas darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem šīs programmas ietvaros - Ekonomikas ministrija (Reformu partija) piedāvā noteikt kvotu 1000 darījumiem gadā, bet nacionālā apvienība uzskata, ka maksimālais kvotu apmērs, par kuru varētu diskutēt, ir 700 līdz 750. Kā vērtējat šādu kvotu iespējamo noteikšanu?
Kvotu noteikšana būtu uzturēšanās atļauju programmas "lēnā nāve". Piemēram, ierobežojums līdz 750 darījumiem nenodrošinās celtniecībai atbilstošus apjomus, jo celtniecība notiek, balstoties uz nākotnes prognozēm.
Programmai daudz mazāku risku radītu darījumu sliekšņa pacelšana vai arī speciālā investīciju fonda izveidošana, kurā no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem ieskaitītie līdzekļi nonāktu valsts budžetā un tiktu izmantoti reemigrācijas programmas veicināšanai.
Latvijai nebūtu bīstami ne 1000, ne 2000 un pat ne 5000 darījumi gadā, pat tad, ja puse no šiem investoriem nolemtu te apmesties uz dzīvi. Ja tiktu noteiktas 1500-2000 kvotas gadā, tad tas programmu neiznīcinātu un būtu pietiekams apjoms, lai nodrošinātu darbu celtniecībai. Vēl labāk būtu, ja uz jauno celtniecību kvotas vispār netiktu attiecinātas, jo būvēts tiktu tikai tik, cik var uzcelt.
Domāju, ka nepieciešamo investīciju slieksnis patlaban ir optimāls un to palielināt nav īpašas vajadzības. Tā celšana ietekmētu tikai ļoti specifisku īpašumu un pircēju segmentu, kas neveido lielāko daļu štarp pircējiem, kas pērk īpašumus uzturēšanās atļauju dēļ.
Tad kāds būtu pareizākais risinājums?
Uzskatu, ka pareizāk ir neieviest kvotas, saglabāt esošo investīciju slieksni un papildus pielikt klāt īpašo investīciju fondu. Tas būtu kā papildus nodoklis investoriem, kas pērk īpašumus uzturēšanās atļauju iegūšanai. Iemaksas tiktu veiktas tieši valsts budžetā un izmantotas pēc vajadzības.
Tiek pausts uzskats, ka uzturēšanās atļauju programma kropļo nekustamā īpašuma tirgu un liedz vietējiem iedzīvotājiem par pieņemamām cenām iegādāties dzīvokļus, piemēram, pilsētas centrā. Kāda ir programmas ietekme uz tirgu?
Arī pirms uzturēšanās atļauju programmas ieviešanas neviens vietējais iedzīvotājs dzīvokļus centrā nepirka. Paskatieties vakarā uz logiem centrā - tajos nespīd gaisma. Centrs tika pamests jau sen pirms šīs programmas sākšanas. Pilsētas sakārtošana nenotiek, daudzie grausti netiek sakārtoti. Programmas rezultātā attistās celtniecība, Rīgā būs vēl vairāk dzīvokļu, tos varēs iegādāties arī vietējie iedzīvotāji.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11737
