Kredītņēmējus varētu glābt Eiropas un SVF nauda
Kredītņēmējus varētu glābt Eiropas un SVF nauda
Miks Lūsis, Db
28.08.2009
«Saņemt piekrišanu no Eiropas Komisijas un SVF izmantot naudu parādnieku palīdzības programmai ir reāli, ar nosacījumu – ja valdība spēs sabalansēt valsts budžetu,» uzskata bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.
Intervijā Latvijas Avīzei viņš skaidro, ka valdības akceptētā programma paredz palīdzēt tiem cilvēkiem, kas ņēma naudu vienīgajam mājoklim, kuri šobrīd vēl ir maksātspējīgi, bet kuriem nākotnē varētu rasties problēmas ar maksātspēju. «Iespējamās valsts izmaksas, ja šie cilvēki patiešām reāli divu trīs gadu laikā nekādi nespēs sakārtot savas finanses, varētu būt no 6.6 līdz 32 miljoniem latu. Pašreiz notiek diskusijas par to, vai ir iespējams izmantot to naudu, kas atlikta banku un finanšu sektora stabilizācijai. Tie šobrīd ir 600 miljoni eiro,» norāda I. Feiferis.
Viņš atzīmē, ka spēlē piedalījušies trīs dalībnieki: tie, kas ņēma un gribēja labāk dzīvot; otri – kas deva, pamatā bankas; trešā – tā ir valsts, kas šo spēli vēroja un varēja regulēt. «Tas, kurš ņēma, nepadomāja, ka nākotnē, iespējams, parādu atmaksāt nevarēs. Arī bankas to nenovērtēja, lai gan nenoliegšu, ka šajā lietā valdīja alkatība. Bija valsts, kas nerīkojās, neskatoties uz daudzkārtējiem brīdinājumiem, kas nāca no SVF, Pasaules Bankas un no pašmāju speciālistiem, par to, ka ekonomika pārkarst un vajag rīkoties. Rīcība bija novēlota. Tādēļ visiem trim dalībniekiem ir jāuzņemas solidāra atbildība par to, kas ir noticis,» uzsver ekonomikas zinātņu doktors.
Attiecībā uz tiem, kas spēlē neiesaistījās, I. Feiferis norāda: «Bez šaubām, viņi var pateikt: tieciet paši galā, mēs netaisāmies par to maksāt. Bet tad viņiem ir jābūt gataviem saskarties ar smagām sociālām problēmām. Papildus lielajam skaitam bezdarbnieku, kas atmetuši cerības atrast darbu, var notikt cilvēku masveida izlikšana uz ielām un Latvijā var parādīties daudz bezpajumtnieku. Tātad būs daudz cilvēku, kuriem nebūs iztikas līdzekļu, nebūs jumta virs galvas, viņi tiks novesti stresa stāvoklī, kā rezultātā viņi var izdarīt neadekvātas lietas. Tā kā mums ir jāizvēlas – palīdzēt cilvēkiem vai ne. Es iestājos par palīdzību».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/08/28/Kreditnemejus_varetu_glab