Klienti ir zelta vērtībā
Romāns Golubevs, 18.05.2012
Latvijas bankas ļoti piesardzīgi izsniedz kredītu klientiem, kas ir izmantojuši ātros jeb tā sauktos SMS kredītus. Par to, kā arī par to, cik lielā mērā bankām ir svarīgs kredītu veids un kāpēc mākleri potenciālos klientus jau iepriekš ved uz banku, intervijā žurnālam m2 un portālam varianti.lv pastāstīja AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāles vadītāja Ieva Rācenāja.
Eesti Krediidipank pagaidām nevar padižoties ar ilgu darbību Latvijā. Mūsu valstī par šo banku sāka runāt 2011. gada martā, kad šī Igaunijas finanšu iestāde pārņēma Latvijas Biznesa bankas biznesu. Pabeigusi jaunā uzņēmuma optimizāciju un restrukturizāciju, Eesti Krediidipank pagājušajā vasarā paziņoja par savas Latvijas iedzīvotāju kreditēšanas programmas attīstīšanas uzsākšanu. Aktīvu darbību šajā virzienā tā uzsāka tikai rudenī. Tagad jau var runāt par to, ka AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāle ir viens no pēdējiem spēlētājiem, kas ir ienācis Latvijas hipotekārās kreditēšanas tirgū.
«Latvijā hipotekāro aizdevumu piedāvā gan lielās skandināvu bankas, gan arī vietējās bankas, bet cik pieprasīts ir Eesti Krediidipank piedāvātais aizdevuma produkts?» žurnāla m2 un portāla varianti.lv korespondents pavaicāja akciju sabiedrības AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāle vadītājai Ievai Rācenājai, kas piekrita iepazīstināt mūsu lasītājus ar savu viedokli un filiāles pirmā darba gada praktiskajiem rezultātiem.
Ieva Rācenāja: Interese par kredītu ņemšanu AS Eesti Krediidipank Latvijas filiālē ir, bet absolūtos skaitļus gan neminēšu. Mūsu kredītportfelis, kuru sākām veidot no nulles, strauji palielinās. Lai arī Latvijas tirgū mēs esam jauns spēlētājs, esam pārliecināti, ka Latvijas hipotekārās kreditēšanas tirgum ir potenciāls.
Mūsu darbības prioritārais virziens ir tieši Latvijas iedzīvotāju kreditēšana gan nekustamo īpašumu iegādei, jaunu māju būvniecībai un mājokļu remontam, kā arī aizdevumu izsniegšana mazā un vidējā biznesa attīstīšanai.
Interesanti noteikumi
m2: Neviļus nāk prātā, kā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus krīzes augstākajā punktā daudzas bankas slēdza hipotēkas programmas, apgalvojot, ka izdzīvos arī bez tām. Cik svarīga bankām ir kredītu sastāvdaļa?
Ieva Rācenāja: Bankas, protams, pelna, sniedzot pakalpojumus klientiem filiālēs, piemēram, veicot komunālos maksājumus. Bankām, kas aktīvi apkalpo tieši privātpersonas, hipotēkas kreditēšana un citu ikdienas pakalpojumu sniegšana nodrošina 50 līdz 60 procentus no visas peļņas. Tādēļ bankām, kas orientē savu darbību uz pakalpojumu sniegšanu fiziskajām personām, kredīti ir ļoti svarīgi. Mēs arī esam orientēti uz vietējo tirgu.
Eesti Krediidipank vadība lieliski saprot, ka tās Latvijas filiāle ir viena no pēdējām, kas ir ienākusi Latvijas tirgū. Turklāt mēs esam neliela banka. Tādēļ mums ir jāpieliek vairāk pūļu un darba, un jārūpējas par katru klientu. Lai piesaistītu klientus,
AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāle piedāvā interesantus un izdevīgus kreditēšanas noteikumus.
m2: Kāda ir šo interesanto noteikumu būtība?
Ieva Rācenāja: Mēs piedāvājam konkurētspējīgas likmes — sākot no 1,5% + euribor. Uzturēt tās šādā līmenī mums ļauj radniecīgās saites ar Igaunijas Eesti Krediidipank. Piesaistīt naudas resursus no mūsu kaimiņiem igauņiem, kas jau ir eirovalūtas zonā, ir daudz izdevīgāk. Mātes kompānijai ir arī plašs tīkls, kas rada labas iespējas depozītu piesaistīšanai Igaunijas tirgū.
m2: Kādiem mērķiem kredītus ņem jūsu Latvijas klienti?
Ieva Rācenāja: Pateikšu uzreiz, ka mēs pagaidām orientējamies uz Rīgas un citu ekonomiski aktīvu pilsētu apkalpošanu. Mūsu klienti kredītus visbiežāk ņem sērijveida dzīvokļu un labiekārtotu mājokļu iegādei. Cenas? Tās principā ir tādas pašas kā tās, kas ir norādītas lielo mākleru kompāniju pārskatos. Ja tas ir dzīvoklis, tad visbiežāk tas ir dzīvoklis, kura platība nepārsniedz 80 m2, bet cena ir aptuveni 50 000 eiro. Ja tā ir māja Rīgas rajonā, tad, spriežot pēc saņemtajiem iesniegumiem, klienti ir gatavi to pirkt, ja cena ir robežās no 100 līdz 130 tūkstošiem eiro.
m2: Vai kredītus ņem maksimāli iespējamajos apmēros?
Ieva Rācenāja: Var teikt, ka jā. Klienta paša finansējumam, iegādājoties mājokli jaunajā projektā, jābūt ne mazākam par 15 procentiem no pirkuma vērtības. Pārējos gadījumos - klienta finansējumam jābūt, sākot no 20 procentiem. 80—85 procentus no finansējuma ņem kā aizņēmumu. Gribu akcentēt, ka pēdējā laikā ir vērojams, ka palielinās pieprasījums no ārzemēs strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Šādos gadījumos klienta paša finansējuma daļa var būt pat lielāka, jo cilvēki noteiktu summu jau ir iekrājuši.
Mācoties vienam no otra
m2: Jau otro gadu Eesti Krediidipank ir pārņēmusi biznesu no vienas Latvijas bankas. Vai jūsu mātes banka nav vīlusies Latvijas tirgū?
Ieva Rācenāja: Nē (plati pasmaida — m2). Kaut ko mēs mācāmies no viņiem, un kaut ko citu viņi mācās no mums.
m2 : Un ko kurš mācās?
Ieva Rācenāja: Ja runājam par kreditēšanas tirgu kopumā, par kredītdevēja un klientu attiecību praksi, tad mūsu tirgi principā ir ļoti līdzīgi. Galvenais, lai klients spētu pildīt savas saistības un lai viņam būtu pieņemams nodrošinājums. Tajā pat laikā Igaunijā klienti vairāk interesējas par jaunajiem projektiem — mūsu kaimiņiem atkal ir atsākusies mājokļu būvniecība. Kredītu apmēri viņiem ir lielāki, un arī darījumu vidējās cenas ir nedaudz augstākas. Tajā pat laikā darījumu skaita pieaugums gan Latvijā, gan Igaunijā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir gandrīz vienāds. Tas ir mazliet lielāks par 20 procentiem.
Nedaudz atšķiras nekustamā īpašuma noformēšanas procedūras. Piemēram, Igaunijā notāra dalība nekustamā īpašuma darījumā ir daudz lielāka. Pie mums tā nav. Savukārt Latvijā, izmantojot bankām pieejamos reģistrus, mums ir iespēja saņemt plašāku informāciju par potenciālo aizņēmēju.
Optimistu ir daudz
m2: Vai jāatsaka daudziem klientiem, kas vēršas AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāle pēc hipotekārā kredīta?
Ieva Rācenāja: Diemžēl daudziem. Ir klienti, kas joprojām pārāk optimistiski raugās uz savam iespējām samaksāt kredītu. Mēs, līdzīgi kā citas bankas, piesardzīgi izturamies pret kredīta pretendentiem, kas ir izmantojuši ātros jeb tā sauktos SMS kredītus. Tas var liecināt par to, ka cilvēkam, kas izmanto šāda veida aizņēmumus, kaut kas nav kārtībā ar finansēm. Šāds klients ir riska zonā.
Atbildot uz jūsu jautājumu, teikšu tā: pie saruna galda sēžamies ar aptuveni 30—40 procentiem no kredīta pieprasītājiem. Jāpiezīmē gan, ka situācija ar klientiem, pat salīdzinot ar pagājušo rudeni, kopumā ir uzlabojusies — aizvien lielāka kļūst informēto klientu daļa.
m2: Pašlaik hipotekārās kreditēšanas programmas Latvijā piedāvā vismaz septiņas vai astoņas bankas. Tātad konkurence ir liela. Vai nav tā, ka kredīta piešķiršanas prasībām atbilstošs klients sāk nodarboties ar šantāžu, apgalvojot, ka kādā citā bankā viņam ir piedāvāta labāka likme, un pieprasa Eesti Krediidipank likmi samazināt? Tā tas mēdza būt 2005. un 2006. gadā.
Ieva Rācenāja: Mums nav nācies saskarties ar klientiem, kas censtos nokaulēt kredīta procentus. Jāsaka, ka pēc pagājušā gada rudens notikumiem klienti tomēr vairāk uzmanības pievērš bankas stabilitātei, nevis tam, par cik lielāka vai mazāka ir procentu likme.
Iepriekšējam novērtējumam
m2: Atgriezīsimies pie «vakar - šodien». Vairākas bankas ir atjaunojušas mākleru stimulēšanas sistēmu. Tas ir, tās ir sākušas maksāt mākleriem naudu, lai arī nelielu, par to, ka tie atved klientus, kas noformē kredītu. Vai AS Eesti Krediidipank Latvijas filiālē arī izmanto šādu praksi?
Ieva Rācenāja: Mēs sadarbojamies ar mākleriem, taču materiāli viņus nestimulējam. Lielākā daļa mūsu klientu nāk pēc kredīta kopā ar mākleri. Pēdējā laikā ir jauna tendence: uz banku klientus ved vēl pirms ir aktīvi uzsākta objekta meklēšana. Ja mākleri zina, ka klientam objekta iegādei būs vajadzīgs kredīts, viņi cenšas jau iepriekš noskaidrot cilvēka kredītspēju. Kāda jēga māklerim meklēt nekustamo īpašumu klientam, ja konkrētajā gadījumā banka kredītu var nepiešķirt un viņš savukārt nesaņems savu komisijas maksu.
m2: Vai kādam no tiem, kam pēdējā gada laikā esat izsnieguši kredītu, ir gadījušās problēmas ar to atmaksāšanu?
Ieva Rācenāja: Par laimi (pieklauvē pie galda — m2), visi maksā kārtīgi un savlaikus.
Bez īpašām pārmaiņām
m2: Vai Eesti Krediidipank ir noteikusi filiālei stratēģiskus uzdevumus, kas ir saistīti ar noteiktas hipotekārās kreditēšanas tirgus daļas iegūšanu?
Ieva Rācenāja: Eesti Krediidipank Latvijas tirgū ir ienākusi nesen. Pagaidām mūsu galvenais uzdevums ir nopelnīt ne mazāk par to, cik tērējam sevis uzturēšanai, un izsniegt kredītus gan privātpersonām, gan arī korporatīvajiem klientiem — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
m2: Kas, Jūsuprāt, tuvākajā nākotnē notiks ar kredītlikmēm?
Ieva Rācenāja: Mūsu laikos kaut ko prognozēt ir visai sarežģīti. Mēs visi redzam, kas notiek Grieķijas, Spānijas, Itālijas un Portugāles ekonomikā... No procesiem, kas notiek Eiropas Savienības valstīs, ir atkarīgas arī finanšu resursu izmaksas.
Mēs AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāle kreditēšanas likmi šogad centīsimies noturēt zemā līmenī. Mūsu bankai ir svarīgi nostiprināt savas pozīcijas Latvijas tirgū un būt pievilcīgai mūsu klientiem. Ceru, ka tā tas būs arī nākotnē.
Latvija ir izlēmusi pievienoties eiro zonai, un tas paver piekļuvi lētākiem naudas resursiem un pozitīvi ietekmēs kredītņēmēju. Es uzskatu, ka klientiem, kam ir laba maksātspēja, likmes nepalielināsies. To sekmēs arī lielā konkurence starp bankām. Katrs klients ir zelta vērtībā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2252
