Ķemeru sanatorijas ēka iet bojā; cītīgi strādā arī zagļi
Ķemeru iedzīvotāji ir sašutuši, uzzinot, ka valsts nolēmusi atteikties no sanatorijas Ķemeri pārņemšanas savā pārziņā un meklēt izsolē tai jaunu saimnieku. Lai gan ēkai ir nodrošināta apsardze, tomēr vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka garnadžiem tajā esot iespējams iekļūt, tāpēc objekta izzagšana turpinās.
Arī apkures trūkums turpinot graut ēkas mūrus, kur jau ir iemetusies brants.
Valdības lēmums atteikties no sanatorijas iegādes ķemerniekiem liek bažīties, ka «baltais kuģis», līdzīgi kā citas sanatoriju ēkas Ķemeros, galu galā nogrims. Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš pašlaik neredz arī nevienu nopietnu spēku, kas varētu palīdzēt glābt sanatoriju. Par to pārliecinājies arī vienā no Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdēm, kur bijusi «tikai tukša runāšana». Šā iemesla dēļ atteicies apmeklēt Ķemeru nākotnei veltītās nākamās Saeimas Pieprasījumu komisijas sanāksmes.
Gaida izsoli
Vakar notikušajā sēdē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apliecināja, ka valstij nav pienākuma un tiesību nodarboties ar uzņēmējdarbību, tāpēc sanatoriju pirkt par valsts naudu nav lietderīgi. Arī atsavināt objektu nevarot, jo tas varētu radīt dažādus juridiskus riskus. Glābt ēku var tikai investors, kas rūpētos par kultūras pieminekļa pienācīgu apsaimniekošanu. Šo uzdevumu – uzrunāt atbilstošus pretendentus – esot gatava uzņemties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kuras redzeslokā jau šobrīd esot vairāki potenciālie investori, viens no tiem – kāds Ķīnas biznesmenis – pavisam nesen izrādījis interesi par sanatoriju. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kaspars Lore vēl iepriekšējā komisijas sēdē gan pieļāva, ka valdība savu viedokli par šīs ēkas iegādes nelietderīgumu varētu mainīt, ja izsolē nepieteiksies neviens pretendents. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis gan atgādināja, ka inspekcija jau pašos pirmsākumos paudusi, ka sanatorija jāatstāj valsts īpašumā. Viņš domā, ka vislabākais variants pašlaik būtu ēkas atsavināšana bez atlīdzības. VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kurš regulāri apmeklē Ķemerus, norādīja, ka kopumā situācija ēkā nav bezcerīga: apkures gan nav, taču mēbeles, gleznas un grāmatas tas neiespaido, jo tās visas esot drošās vietās. Arī apsardze esot, un tas vairs neliekot raizēties par zagļiem.
Dibinās darba grupu
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/87847-kemeru-sanatorijas-eka-iet-boja-citigi-strada-ari-zagli.htm
