Kam piederēs Latvijas zeme?
Cīņā par tiesībām iegūt savā īpašumā gabalu Latvijas satikušies visi lauksaimniecības tirgus spēlētāji – zemnieki, lielražotāji, investori – vietējie un ārvalstnieki. Atklājas arī viņu īstās intereses. Vieniem svarīgi saglabāt iespēju pelnīt spekulācijās, citiem nepieciešams tūkstošiem hektāru, kur laistīt vircu no savām cūku megafermām, vēl trešie grib pelnīt ar intensīvo lauksaimniecību, no katra kvadrātmetra izspiežot maksimālu auglību. Ceturtie grib saglabāt iespēju ieguldīt naudu Latvijas zemē kā tādā bankas depozītā.
Papildus – gaisu jauc bezatbildīgi politiķi, sludinot blēņas, ka Latvija drīkst nepakļauties Eiropas Savienības dibināšanas līgumam un nekustamā īpašuma darījumos kā pamatkritēriju atstāt Latvijas pilsonību.
Likums ar zemtekstu
Grozījumiem likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos jāstājas spēkā šā gada 30. maijā, jo beidzas desmit gadus ilgušais pārejas periods, kas darījumos ar lauksaimniecības un meža zemi formāli ierobežoja ārzemnieku piedalīšanos. Patiesībā šī norma bija fiktīva, jo viņi īpašumus sapirkās caur juridiskiem vai privātiem starpniekiem un rezultātā viņiem pēc dažādu ekspertu aplēsēm jau pieder ap 20% lauksaimniecības zemes un 30% meža (precīzu datu nav).
Tagad Latvijas pienākums ir oficiāli atvērt pieeju savam zemes tirgum visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Attiecīgi atšķirīgi interešu lobiji mēģina iemānīt likumā dažādus aplinkus ierobežojumus, kas tieši viņiem dotu priekšrocību attiecībā pret pārējiem zemes iekārotājiem. Vakar likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts pirmajā lasījumā. Deputāts Edvards Smiltēns, kurš referēja par dokumentu, Neatkarīgajai skaidro – likums nedrīkst runāt kategorijās: ārzemnieki un vietējie. Taču ar dažādiem kritērijiem, atrunām, nodokļu likmēm iespējams panākt, ka vietējie zemnieki būs vairāk aizsargāti. Šādu zemtekstu likumā vēlas panākt arī LOSP (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome), kas apvieno pārsvarā mazos un vidējos latviešu zemniekus. «Mēs gribam pastumt nost ārzemniekus,» atzīst organizācijas līderis Armands Krauze.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/110930-kam-piederes-latvijas-zeme.htm
