Jaunie grausti – trekno gadu sekas
Treknajos gados ar vērienu uzsāktā būvniecība ir novedusi pie vismaz divu veidu sekām – daļa objektu nav pabeigti, kļūstot par mūsdienu graustiem, bet dažam labam tā dēvētajam jaunajam projektam jau būtu vajadzīgs remonts.
Rīgas pilsētas būvinspekcija nupat nosolījusies pastiprināti kontrolēt nepabeigtos objektus, kuriem beidzies būvatļaujas derīguma termiņš, kaut arī likumos gan prasības, gan sankcijas jau ir noteiktas.
Rīgas domes Īpašuma departaments pērn saskaitīja 452 būves, kas pilnīgi vai daļēji atzīstamas par graustiem, bet 109 no tām nebija tālu no sabrukšanas.
Par bīstamām atzītas daudzas nepabeigtās jaunbūves, piemēram, privātīpašumi Admirāļu ielā 26, Rīnūžu ielā 16, pašvaldības īpašums Lomonosova ielā 12, konstrukcija Brīvības ielā 120 (līdz 20. aprīlim tā ir jānojauc), pusuzceltās apjomīgās ēkas demontāža uzsākta arī G. Astras ielā 4, bet privātīpašumā esošajam nepabeigtajam dzemdību namam Hipokrāta ielā 2 nav izsniegta būvatļauja, tur ēkas gadiem ilgi slienas sešu septiņu stāvu līmenī, liecina Īpašuma departamenta informācija. Līdzīgs gadsimta grausts atrodas K. Barona ielā 88a – daļēji uzbūvētā ēka ir gan valsts, gan privāts īpašums.
Departamenta direktors Oļegs Burovs Neatkarīgo informē, ka arī nepabeigtas jaunbūves tiek ierindotas graustu kategorijā, jo nereti apdraud cilvēkus un degradē vidi. Rīgā līdz galam neuzbūvētās jaunbūves ir 42 jeb deviņi procenti no visiem graustiem: Austrumu izpilddirekcijā atrodas deviņi šādi pusuzbūvēti grausti, Pārdaugavas izpilddirekcijā – 21, Ziemeļu izpilddirekcijā – 12. O. Burovs norāda, ka pašlaik būvniekam ir tiesības pagarināt būvatļauju un ilgstoši neko nedarīt. Teorētiski, protams, laiku pa laikam kaut kādai rosībai objektā vajadzētu būt, bet būvinspektoriem ir problēmas konstatēt un pierādīt, kad īsti darbi apstājušies un cik ilgs bijis pārtraukums.
Pagarinot būvatļauju, būvnieki un investors var vilkt garumā ēkas celtniecību, ko kavē, visticamāk, naudas trūkums. Arī šādos gadījumos pastāv prasības, kā nepabeigtā būve iekonservējama, lai nepasliktinātu konstrukciju stāvokli. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Raimonds Eizenšmits norāda, ka vislielākā nelaime ir mitrums, kas iesūcas konstrukcijā un ziemā sasalstot tās bojā – saplēš, sākas rūsēšana, izskalošana. Viņš saka – prasības gan pasūtītājam, gan būvniekam ir zināmas, bet, «ja nav naudas, tad notiek tā, kā notiek». Tas ir naudas un godaprāta jautājums, rezumē R. Eizenšmits.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/70187-jaunie-grausti-trekno-gadu-sekas.htm
