Immostate: Atsakoties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas, šo praksi pārņems citas ES valstis
Atsacīšanās no uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārvalstniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi ir Latvijas valsts labprātīga kapitulācija citu Eiropas Savienības (ES) valstu priekšā un Latvijas interešu nodošana, jo līdzīgas programmas realizēs cita ES dalībvalsts un saņems naudu valsts budžetā, kamēr Latvija kārtējo reizi pārspīlēta provinciālisma dēļ kārtējo reizi būs zaudētāja, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas "Immostate" valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. "Pirmie iedīgļi ir jau vērojami - Ungārijā ar septembri ir iespējams iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret aizdevumu valstij 250 000 eiro (175 000 latu) apmērā, kas garantēti tiek atmaksāts investoram pēc pieciem gadiem, turklāt vēl 50 000 eiro (35 000 latu) ir jāiemaksā par šīs atļaujas noformēšanu, kas netiek atmaksāti," skaidroja uzņēmējs. Rozenbergs uzsver, ka atšķirībā no Latvijas, kur termiņa uzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas tikai uz pieciem gadiem, Ungārijas varas iestāžu izsniegtās uzturēšanās atļaujas ir bez termiņa. Rozenbergs atgādina, ka pašreizējā uzturēšanās atļauju programma tika radīta laikā, kad Latvijā bija krīze, un patlaban ir skaidrs, ka sistēma ir jāmaina, lai, pamatojoties uz ekonomiskiem aprēķiniem, veicinātu investīciju pieplūdumu un līdz ar to arī papildinātu valsts budžetu. "Taču ierosinājums ieviest kvotu sistēmu ir nepārdomāts, neizsvērts un sasteigts lēmums - nav skaidrs nedz kvotu administrēšanas mehānisms, nedz piešķiršanas kārtība, kas rada papildu korupcijas riskus, tāpat nav skaidrs, vai kvotu administrēšanas sistēma galarezultātā nebūs dārgāka par pienesumu valsts ekonomikai," skaidroja Rozenbergs. Kā ziņots, koalīcija 10.oktobrī fiksējusi 9.oktobrī panākto vienošanos termiņuzturēšanās atļauju jautājumā un vienojusies par valsts 2014.gada budžeta pieņemšanu, žurnālistiem pēc koalīcijas sadarbības padomes ārkārtas sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Koalīcijas panāktā vienošanās paredz, ka Saeimā tiks iesniegts jauns likumprojekts, kas paredzēs izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanā. Šīs likuma izmaiņas varētu pieņemt steidzamības kārtā līdz mēneša beigām.
Vienošanās, kuru atbalsta koalīcijas partneri, paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro. Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro. Tāpat paredzēts noteikt, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai. Tāpat uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas par neapbūvētu zemesgabalu iegādi. Koalīcijas partneri apņemas pildīt šo vienošanos arī nākamajā parlamenta sasaukumā, ja viņi tajā laikā veidos valdību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11738
