Iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, pie termiņuzturēšanās atļaujām pērn ticis 121 ārzemnieks
Iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, pie termiņuzturēšanās atļaujām pērn ticis 121 ārzemnieks
Aizvadītajā gadā, pamatojoties uz vērtīga nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, pie termiņuzturēšanās atļaujām valstī ticis 121 ārzemnieks, aģentūru LETA informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. Saskaņā ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas ir spēkā kopš 2010.gada 1.jūlija, uzturēšanās atļaujas Latvijā pērn kopumā prasījuši 78 ārzemnieki, 55 gadījumos jau pieņemts viņiem pozitīvs lēmums un izsniegtas uzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem. Turklāt visos šajos gadījumos uzturēšanās atļauja izsniegta ne tikai pašam pieprasītājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem - dzīvesbiedram un nepilngadīgajiem bērniem, tāpēc reāli izsniegto atļauju skaits ir lielāks, proti, 121. Kā liecina PMLP apkopotā informācija, lielākoties ārzemnieku interese bijusi par dzīvokļu iegādi Rīgā un Jūrmalā, citās pilsētās reģistrēti tikai astoņi darījumi, un arī šajos gadījumos pirkts nekustamais īpašums galvaspilsētas tuvumā vai Aizkrauklē. Lielāko interesi par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā izrādījuši Krievijas pilsoņi, kuru iesniegumu īpatsvars veido apmēram 90% no visiem saņemtajiem. Atsevišķi pieteikumi pienākuši arī no Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Kirgizstānas u.c. valstīm. Lielākoties interese bijusi no NVS valstu pilsoņiem, taču pēdējās nedēļās saņemti iesniegumi arī no ASV, Ķīnas u.c. valstu pilsoņiem. Summas ziņā vērienīgākais šāds pērn fiksētais darījums nekustamo īpašumu jomā bijusi kāda īpašuma iegāde Rīgā par 421 682 latiem. Šis darījums veikts īsi pirms Ziemassvētkiem, aģentūrai LETA pastāstīja PMLP pārstāvis Rjabcevs. Pamatojoties uz ieguldījumu komercbanku subordinētajā kapitālā, uzturēšanās atļaujas pagājušajā gadā pieprasījuši 38 ārzemnieki, bet 30 gadījumos jau pieņemts viņiem pozitīvs lēmums. Savukārt investīcijas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ir bijis pamats astoņiem iesniegumiem par uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Piecos no šiem gadījumiem jau pieņemts iesniedzējam pozitīvs lēmums. «Atteikuma vēl nav neviena, bet vairākos gadījumos ir pagarināts lēmuma pieņemšanas termiņš, jo dokumentu iesniedzējam dots laiks novērst kādas nepilnības vai sagatavot papildus nepieciešamās ziņas. Tas tiek darīts, kad, piemēram, mums iesniegtajos dokumentos tiek uzrādīta viena darījuma summa, bet zemesgrāmatā parādās cita. Dažkārt lēmuma termiņš tiek pagarināts arī tad, ja noteikto 30 dienu laikā nav izdevies savākt visas nepieciešamās ziņas no drošības iestādēm u.tml.,» aģentūrai LETA skaidroja Rjabcevs.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=03.01.2011
