Gudrona megaprojekts draud izgāzties
Gružkastē līdzās leģendārajam Latvijas vilcienu iepirkumam var nokļūt arī Inčukalna indes dīķu izsūknēšanas iecere – nauda tam piešķirta, līgumi noslēgti, taču darbi notiek tikai pie rakstāmgaldiem.
Un, jo ilgāka ir dīkstāve, jo mazākas izredzes iekļauties projekta īstenošanai atvēlētajos termiņos. Šobrīd uz spēles likti 14,26 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un vēl 6,11 miljoni, ko līdzfinansē Latvijas valsts. Pagājušajā nedēļā jautājums skatīts Eiropas Fondu uzraudzības komitejā kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un projekts atzīts par problemātisku.
Prasa vairāk naudas un laika
Pērn novembrī projekta īstenotāji ziņoja par svarīgu darba uzvaru. Proti, cementa ražotāja Cemex krāsnī tika sadedzinātas pirmās 1000 tonnas alternatīvā kurināmā, kas pagatavots no gudrona. Tā bija ieceres pamatshēma – sūknēt no dīķa laukā sērskābi saturošo melno vielu, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus, sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulveida masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā. Taču plāns nestrādā, un apjomi, ko krāsns var paņemt pretī, ir krietni mazāki, nekā sākotnēji iecerēts. Inčukalna gudrona ķīmiskais sastāvs atšķiroties no tā, ar ko vides sanācijas projektos citviet Eiropā pieradusi strādāt vācu kompānija MUEG. Tā projektā ir apakšuzņēmējs, kas pieaicināts, jo ģenerāluzņēmējam Skonto būvei nebija attiecīgas pieredzes. Taču, kā izrādās, pieredzes pietrūcis arī vāciešiem, vai otra versija – Latvijas gudronam veiktās ķīmiskās analīzes nebija pietiekami precīzas.
Tagad, lai nodrošinātu
Cemex prasības kurināmajam, uzņēmēji grib mainīt tehnoloģiju, kā arī tērēt vēl vairāk naudas un vēl vairāk laika, kas galu galā var novest pie projekta pārtraukšanas.
Tādā gadījumā piesārņotākā vieta Latvijā savu titulu saglabās, un arī turpmāk te ies bojā gājputni, dzīvnieki, neaugs zāle, bet saindētie pazemes ūdeņi ar ātrumu 30 metri gadā virzīsies uz Gauju. Tā tas noticis jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad uz Inčukalnu sāka vest ražošanas atliekas no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Tagad viens dīķis ir aizbērts ar zemi, bet otrā eļļaini skalojas ap 50 000 kubikmetru melnas dzīvībai bīstamas vielas. Piesārņoto ūdeņu daudzums pārsniedz 100 000 kubikmetru.
Sola strādāt jūnijā
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/95197-gudrona-megaprojekts-draud-izgazties.htm?utm_source=feedly
