Grausti ir, naudas nav
Lāsma Vaivare, 2015. gada 13. oktobris
Lielākoties par graustiem Rīgā uzskatāmas privātiem īpašniekiem piederošas ēkas, taču arī valsts un pašvaldība grēko ar īpašumu uzturēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
No teju 650 īpašumiem, kas iekļauti Rīgas vidi degradējošo objektu sarakstā, 30 objektu īpašniece ir valsts, 11 – Rīgas pašvaldība. Ne visi šie īpašumi atzīti par graustiem, daļa vēl tiek vērtēta. Par graustiem – lielākoties B kategorijas, kas nozīmē, ka tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī – uzskatāmi 10 valstij piederoši objekti, no kuriem daži ir nozīmīgi, un trīs pašvaldības būves, izriet no informācijas pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapā par vidi degradējošām būvēm. Vienu no tām – ēku Apuzes ielā, kas, spriežot pēc cilvēku balsojuma šajā mājaslapā, ir visnīstākais grausts pilsētā, kurš būtu jāsakārto pirmām kārtām –, Rīgas dome sola nojaukt līdz šī gada beigām.
Naudas jautājums
Pēdējais no valsts īpašumiem, kam piemērots B kategorijas grausta statuss un līdz ar to arī paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, ir izstāžu zāle Arsenāls. Graustu sarakstā iepretim šim īpašumam atzīmes par šī statusa piemērošanu gan vēl nav. Starp uzmanību saistošiem valsts graustiem ir arī kultūrvēsturiskais nams Kronvalda bulvārī, kur kādreiz atradās Jūras akadēmija, Iekšlietu ministrijas vajadzībām paredzētais spoku nams Gaujas ielā, būves Ezermalas ielā, arī Daugavgrīvas cietoksnis, kurā tiek rīkotas ekskursijas un dažādas mākslas aktivitātes, nams pašā centrā Marijas ielā, kur atrodas izglītības iestāde, un vairāki citi. Iemesls to nesakārtošanai ir vienkāršs – trūkst naudas. Izstāžu zāles Arsenāls rekonstrukcijai nepieciešami ap 1,3 milj. eiro, kuru ne Nacionālajam mākslas muzejam, ne Kultūras ministrijai nav. Tos iecerēts meklēt nākamā gada valsts budžetā, lai gan lielu cerību uz to nav. Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas apsaimnieko Arsenāla ēku, no tā peļņu negūst, līdz ar to nav arī, no kā veidotiem uzkrājumiem remontdarbiem, atzīst VNĪ pārstāvis Arnis Blodons. Šobrīd tiek veikti ēkas jumta remontdarbi.
Līdzīgs skaidrojums attiecināms arī uz plašo piecstāvu namu, kādreizējo sardzes pulka ēku Gaujas ielā. Jau pirms vairākiem gadiem lemts, ka tas tiks atjaunots Valsts policijas un Iekšējās drošības biroja vajadzībām, turpinot Iekšlietu ministrijas (IeM) kompleksa attīstību. Šovasar, izskatot IeM ierosinājumu īstenot kompleksa otro kārtu, kas ietvertu gan daudzlīmeņa autostāvvietas un sporta kompleksa izveidi, gan arī biroja ēkas Gaujas ielā 15 sakārtošanu, valdība zaļo gaismu nedeva. Proti, ņemot vērā valsts budžeta iespējas 2016. un 2017. gadā, tā šo jautājumu izlēma atlikt. IeM uzdots būvniecības ieceri tālāk virzīt 2017. gadā, izskatot jautājumu par 2018. gada valsts budžetu.
Visu rakstu Grausti ir, naudas nav lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/grausti-ir-naudas-nav-439487
