Elejas pagastā plāno iegūt siltumu no termālajiem ūdeņiem
Gunta Kursiša, 2012. gada 21. februāris
Elejas pagastā turpmāko sešu mēnešu laikā noritēs zemes dzīļu ģeoloģiskā analīze, lai noteiktu pašvaldības iespējas piesaistīt investīcijas atjaunojamo energoresursu ieguvei.
Ģeotermālā enerģija ir dabīgais Zemes siltums, kas veidojas Zemes kodolā notiekošo procesu rezultātā, savukārt pagājušā gadsimta 70. gados veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas rietumu daļā viena kilometra dziļumā atklāti ģeotermālo ūdeņu slāņi, kuru temperatūra sasniedz 60 grādus pēc Celsija, Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Pētnieki norādījuši, ka jau padomju laikā ir izdevies izveidot visu nepieciešamo karšu komplektu, lai varētu ķerties pie termālo ūdeņu izmantošanas. Elejas pagastā sešu kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 160 – 180 grādus pēc Celsija, kas ir piemērota temperatūra elektroenerģijas ražošanai, veicot aprēķinus, secinājis pētnieks Astrīds Freimanis.
Pēc Zemes dzīļu izpētes jākļūst skaidrākam, cik reāla ir ģeotermālās vai koģenerācijas stacijas būve.
Ģeoloģiskās izpēte un ekonomiskās vides analīzes veicējs noskaidrots Jelgavas novada pašvaldības izsludinātā iepirkuma procedūrā, un patlaban par uzvarētāju ir noteikta SIA Naftas & Gāzes konsultanti, kas apņēmušies šo izpēti veikt par 14,7 tūkst Ls.
Pērn aprīlī Rīgas pašvaldības Rīgas enerģētikas aģentūra un 2010. gadā izveidotā Latvijas Nacionālo ģeotermālo asociāciju un a/s Rīgas siltums organizēja starptautisku konferenci par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā. Konferences organizatori norādījuši, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.
«Ja patiešām jau kopš padomju laikiem zinātniekiem ir rūpīgi izstrādātas kartes un aprēķini zemes dzīļu potenciālam Elejas pagastā, mēs nevaram atļauties nelikties par to ne zinis. Mūsdienu tehnoloģijas un mērierīces ir pietiekami uzticamas, lai pēc izpētes pašvaldībai rastos priekšstats par potenciālu un iespējām. Tikai tad varēsim mēģināt piesaistīt investorus vai izvērtēt, kuru ceļu iet – piedāvāt ražot elektroenerģiju, siltumu, vai veicināt, piemēram, investīciju piesaisti termālo baseinu izveidei,» stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/energetika/elejas-pagasta-plano-iegut-siltumu-no-termalajiem-udeniem-252440
