Eksperts: Termiņuzturēšanās atļauju kvotas radīs jaunu korupcijas vilni
Žanete Hāka, 2013. gada 10. oktobris
Kvotu ieviešana termiņuzturēšanās atļauju (TUA) regulējumā būs lielisks korupcijas avots, uzskata investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs, Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Kārlis Cerbulis.
«Nav skaidrs, kā var spriest par kvotām, nesaprotot, kāpēc vispār tās šobrīd jānosaka (par to pamatotību sabiedrībā nav bijušas nekādas diskusijas, turklāt nav publiskots mehānisms, kā kvotu piešķiršana tiks īstenota). Jebkurā gadījumā nekavējoties jādeleģē kāds KNAB izmeklētājs, kurš nepārtraukti sekos līdzi rindas virzībai. Vai vēl pareizāk - kvotu sadales un rindas uzraudzīšanas birojs jāizvieto tieši līdzās KNAB vadības kabinetiem, pretējā gadījumā šī būs netraucēta iedzīvošanās iespēja dažiem enerģiskiem cilvēkiem,» uzskata K. Cerbulis.
Viņš arī uzsver, ka, līdzās paaugstinātam korupcijas riskam, kvotu ieviešana nozīmētu arī to, ka investori savos lēmumos kļūs arvien piesardzīgāki. Nerezidenti, kuri ir gatavi ieguldīt pietiekami lielas naudas summas mūsu ekonomikā, daudz piesardzīgāk izvērtēs šādu lēmumu, ja viņiem nebūs pārliecības, vai pēc īpašuma dokumentu nokārtošanas pēkšņi neizrādīsies, ka kvotu limits beidzies.
Eksperts norāda, ka jaunu mājokļu projektu īstenošana, kas ir galvenais uz nerezidentiem orientētais nekustamo īpašumu segments, tiek plānota 3-5 gadu perspektīvā. Pašlaik būvniecības procesā esošie projekti ir orientēti uz nākotnes pieprasījumu, nevis uz 2012. gada līmeni, uz kuru kā atskaites punktu atsaucas politiķi, viņš uzsver.
NCH pārstāvis arī atgādina, ka kvotas nedrīkstētu attiekties uz tiem projektiem, kuriem būvatļauja saņemta pirms plānoto Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas, pretējā gadījumā valsti varētu gaidīt tiesvedību virkne tiesiskās paļāvības principu neievērošanas dēļ, kā arī jebkādu nozaru investoru intereses kritums, jo šis ir vēl viens pierādījums, kas demonstrē Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides neprognozējamību ilgtermiņā.
Iespējamā valdības vienošanās paredz ierobežojumu 700 darījumiem virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu gadā, kuru apmērs ir virs 0,5 miljonam eiro.
Turpmākajos gados darījumu apjoms pakāpeniski samazināsies par 175, bet 2016.gadā tiks veikta sistēmas pārskatīšana un lemts par tālāko rīcību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/eksperts-terminuzturesanas-atlauju-kvotas-radis-jaunu-korupcijas-vilni-402862
