Ekonomists: Gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme varētu paātrināties
Gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme Latvijā varētu paātrināties, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv prognozē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
«Pēdējo mēnešu faktiskie dati rāda ļoti mērenu kreditēšanas atkopšanos, tomēr gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme varētu paātrināties, dodot lielāku stimulu tautsaimniecības izaugsmē. Līdztekus zemajam kredītu procentu likmju līmenim un uzņēmēju augošajai interesei par attīstības projektu īstenošanu un investīciju piesaisti ārējā pieprasījuma nostiprināšanās apstākļos, kreditēšanu veicinās arī vairākas Attīstības finanšu institūcijas Altum aktivitātes,» norāda Purviņš.
Tāpat viņš atzīmē, ka arī augošie mājsaimniecību uzkrājumi bankās varētu pozitīvi ietekmēt kredītu pieejamību, piemēram, lai veiktu pirmo iemaksu, pretendējot uz mājokļa kredītu.
Purviņš informē, ka aprīlī banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi uzrādīja straujāko mēneša kāpumu kopš decembra, savukārt to gada pieauguma temps piecus mēnešus atrodas gandrīz nemainīgi 8-9% robežās. "Tas norāda, ka augošais atalgojums tikai daļēji ir veicinājis iedzīvotāju patēriņa dinamiku (mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma gada kāpums ir vien 2-3%), toties nodrošinājis būtisku uzkrājumu kāpumu," piebilst Latvijas Bankas ekonomists.
Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apmērs šogad aprīļa beigās salīdzinājumā ar marta beigām audzis par 0,6%, bet gada kāpuma temps veidoja 4% līmenī. Tostarp mājsaimniecību noguldījumi aprīlī auga par 1,1% (gada kāpuma temps - 8,8%), bet nefinanšu uzņēmumu noguldījumi samazinājās par 2,1% (gada pieauguma temps - 4,7%).
Purviņš arī atzīmē, ka eirozonas rezidentu noguldījumi Latvijas kredītiestādēs aprīlī auga salīdzinoši strauji un Latvijas devums eirozonas kopējā naudas rādītājā M3 palielinājās par 1,3% (gada pieauguma temps 5,9%). Eirozonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti pieauga par 1,6%, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 1,4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 0,4%.
«Situācija kreditēšanā bija stabila, kopējam iekšzemes kredītportfelim, kredītiem finanšu iestādēm un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām nedaudz pieaugot, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem praktiski nemainoties, bet mājokļa kredītiem mazliet sarūkot,» norāda Purviņš.
Kopējais iekšzemes kredītu atlikums mēneša laikā palielinājās par 0,1%, tajā skaitā finanšu uzņēmumiem izsniegto - par 2,2% un patēriņa kredītu - par 0,7%. Savukārt nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis nemainījās, bet mājokļa kredīti samazinājās par 0,2%. Iekšzemes kredītu gada kāpuma temps samazinājās līdz 2,5% (nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem līdz 4%), mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem saglabājoties negatīvajā teritorijā, proti, -1,1% līmenī.
Latvijas Bankas dati liecina, ka 2017.gada aprīļa beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 12,768 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 11,024 miljardi eiro.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/finanses/bankas/ekonomists-gada-otraja-puse-kreditesanas-izaugsme-varetu-paatrinaties-463343
