Ekonomikas ministrija sagatavojusi tiesisko nihilismu; īrniekus - uz ielas, izīrētājus apgrūtina
Ekonomikas ministrijas jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts izraisījis iebildes un sašutumu gan īrnieku aizstāvjos, gan namīpašnieku pārstāvjos. Neviena no pusēm nav apmierināta ar pašreizējo likumprojektu, un uzskata, ka to intereses nav izvērtētas samērīgi. Īrnieku aizstāvjiem ir ļoti daudz argumentu, kāpēc likumprojektu šādā redakcijā nedrīkst pārvērst par likumu. Piemēram, likumprojekta redakcijā ir pieļauts īrnieku izlikt no dzīvokļa bez brīdinājuma, ja būs triju mēnešu parāds.
Savukārt, nopērkot namīpašumu, īpašniekam būs jāizliek īrnieki, ja vien noslēgtie līgumi nebūs reģistrēti zemesgrāmatā. Namīpašnieki galvenokārt iebilst pret kārtējo pārejas laiku – nu jau līdz 2019. gadam.
Parādā centu – uz ielas!
Šoreiz likumprojektu analizē Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana. Viņa dokumentu saraibinājusi ar daudzām piezīmēm. Viņa saka – Ekonomikas ministrija pat pēc vairākkārtējiem Īres valdes lūgumiem nav iepazīstinājusi ar topošo likumprojektu, tāpēc, sākot to lasīt, pirmais teikums izraisījis siltas jūtas. Toties, jo tālāk lasījusi, jo lielākas šausmas pārņēmušas.
Kā skan jaunā likumprojekta pirmais teikums? «Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.» N. Abagjana oponē – tas, kas ierakstīts likumprojektā, mājokļa pieejamību neveicinās. Piemēram, 27. pants nosaka, ka gadījumos, kad īres līguma spēkā esamība rada izīrētājam pārmērīgus zaudējumus, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, likumā noteiktajos brīdinājuma termiņos par to brīdinot īrnieku. N. Abagjana norāda, ka izīrētājs par nesamērīgiem zaudējumiem var uzskatīt pašreizējo īres maksu. Lai gan cilvēks maksā īri un citus maksājumus, izīrētājs var nākamajā rēķinā uzrādīt parādu, kaut eirocentu, un bez tiesas sprieduma ar policiju izlikt viņu no īres dzīvokļa. «Tad varēsi tiesāties. Lūdzu, dari to, kad nav pajumtes un ar bērniem un iedzīvi atrodies uz ielas. Vari tiesāties astoņus gadus vai ilgāk,» Īres valdes priekšsēdētāja ir sašutusi.
Klupinās ieraksts zemesgrāmatā
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/110930-kam-piederes-latvijas-zeme.htm
