Ēkas pārbauda ar uguni
Par Baložu pērli nosauktās daudzdzīvokļu koka ēkas nodegšana šā gada 10. janvāra vakarā liek zvanīt trauksmes zvanus par to, kāda ir Latvijas celtnieku un visu pārējo celtniecības procesa dalībnieku tagadējā neprasme apieties ar koku.
Nodegušā un tagad jau līdz pamatiem nolīdzinātā Baložu ielas 21. nama uzcelšana datēta ar 1897. gadu. Arhitektūras pieminekļa statusu tas neizpelnījās, bet savādu likteni gan.
Ēka savulaik tapusi dzīvokļu izīrēšanai un pēc vairāk nekā gadsimtu ilgiem pavērsieniem tika atkal gatavota šim mērķim jau 21. gadsimta līmenī. Vairākus gadus bija redzams, ka ar ēku kaut kas tiek darīts. Pagājušā gada beigās šie darbi ieguva noteiktas aprises. Pat tikai no ārpuses skatoties, ēkas fasāžu sakopšana liecināja, ka darbi drīz vien beigsies. Mazāk vērīgiem cilvēkiem to apliecināja ļoti iespaidīgs plakāts pie ēkai piegulošās teritorijas žoga. Tas uzrādīja telefona numurus, pa kuriem pasūtīt dzīvokļus nupat kā atjaunotajā namā.
Koka ēku degšana un pamatā dedzināšana Rīgā un vispār Latvijā tiek uzskatīta gandrīz kā par dabas parādību, tomēr konkrētajā gadījumā grūti iedomāties, ka banālai vietas atbrīvošanai Baložu ielā būtu bijusi vajadzīga tik ilga un dārga sagatavošanās. No otras puses, tikpat grūti saprast, kā tieši ēkas jumts varēja uzliesmot pēcpusdienā pēc nepārtraukta lietus (jā, ar tādiem laika apstākļiem izcēlās 2014. gada janvāris), kas nekādā veidā neatgādina par apstākļiem, kādos pērnā gada 20. jūnijā uzliesmoja Rīgas pils jumta konstrukcijas. Sakrīt tas, ka abos gadījumos jumts tika labots. Baložu ielā darbi veikti aiz SIA CIVETA izkārtnes, kaut ielūkošanās Firmas.lv datubāzē rāda, ka firma par savu darbību pieteikusi lietotu preču tirdzniecību. CIVETA vadītājam Andrim Sekstam gan piederējusi arī cita firma būvniecības nozarē, bet tā jau likvidēta. Šādi fakti nevieš uzticību celtniecības darbu kvalitātei, bet nav arī pierādījums ļaundarībai. A. Seksts var tikai dalīties neizpratnē par notikušo arī ar Neatkarīgo. Viņš stāsta, ka pats bijis objektā gandrīz līdz jumta uzliesmošanai un kopā ar saviem darbiniekiem pūlējies aizdarīt caurumus piemirkušajā, ūdeni cauri laižošajā jumtā.
Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis informēja, ka policija sākusi kriminālprocesu par ugunsgrēka faktu, nopratinājusi ar šo gadījumu saistītās personas un turpina gaidīt ekspertīžu rezultātus. Dīvaini, bet tomēr ticami izklausās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka Dzintara Lagzdiņa teiktais, ka ugunsgrēku cēloņu izmeklēšanas oficiālie rezultāti no policijas līdz ugunsdzēsējiem nenonākot. Savus lēmumus ēku pieņemšanā vai nepieņemšanā ekspluatācijā ugunsdzēsēji balstot tikai uz būvju atbilstību būvnormatīviem.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/115921-ekas-parbauda-ar-uguni.htm
