Ebreju kopienai tiesības uz 14 īpašumiem un miljonu kompensācijām
Madara Fridrihsone, 2012. gada 27. jūnijs
Latvijas ebreju kopienai būtu tiesības saņemt teju 32 miljonus latu lielu finansiālo atbalstu kā kompensāciju par nekustamajiem īpašumiem, kā arī 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī un citviet.
Šādas tiesības kopienai paredzēja savulaik, Aigara Kalvīša valdības laikā sagatavotais likumprojekts «Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai», kura pielikumos atrodama gan informācija par 14 īpašumiem, kas ebreju kopienai būtu atdodami bez atlīdzības, gan saraksts no 285 īpašumiem, kuru vērtība tiktu kompensēta naudā, kas 10 gadu garumā tiktu izmaksāta no valsts budžeta.
Jau ziņots, ka saistībā ar domstarpībām par restitūcijas jautājumiem, pagājušajā nedēļā no amata atkāpās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), kuru premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) bija mudinājis veidot darba grupu, lai apzinātu ebreju kopienai atdodamos īpašumus. No likumprojekta, kurš 2006. gadā neguva Saeimas atbalstu, gan izriet, ka šie īpašumi jau ir apzināti un darba grupas veidošana būtu formalitāte.
Latvijas televīzijas raidījums Panorāma pagājušajā nedēļā ziņoja, ka ebreju kopiena jau sākusi veidot fondu atgūto īpašumu pārvaldīšanai.
Pret ebreju īpašumu restitūciju publiski gan 2006. gadā, gan tagad iestājas advokāts Andris Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete. DB arhīvā atrodamie ieraksti liecina, ka A. Grūtups pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis publicēšanas izteicies, ka viņa biroja telefonsarunu publicēšanu «daži cilvēki uzskata par atriebību, ka iestājos pret ebreju kompensācijām».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/ebreju-kopienai-tiesibas-uz-14-ipasumiem-un-miljonu-kompensacijam-374505
