Ebreju īpašumu restitūcijai nevar prognozēt sekas
Elīna Pankovska, Vēsma Lēvalde, 2012. gada 22. jūnijs
Ja savus īpašumus sāks pieprasīt ebreju organizācijas, tad sarosīties varētu arī citas mazākumtautības.
Šobrīd atkal saasinājušās diskusijas saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, kas līdz 1940. gada 17. jūnijam piederējuši ebreju sabiedriskajām organizācijām un kurus tās vēlas atgūt savā īpašumā. Valsts vēstures arhīva informācija, kas atrodas Tieslietu ministrijas rīcībā, liecina, ka ebreju biedrību nekustamo īpašumu sarakstā, kas vēl nav atgūti, ir arī skolas, kapi, kultūras iestādes, slimnīcas un citi.
Ministrija arī atzīst, ka ebreju biedrībām atdoti šobrīd kopumā 36 īpašumi. Tomēr ebreju biedrības vēlas atgūt vēl 50 nekustamos īpašumus un iesniegušas pieteikumus, tomēr daļa no šiem pieteikumiem ir atteikti, liecina arhīva apkopotā informācija. Minēto īpašumu saraksts gan ir noformēts 2010. gada maijā. 2006. gadā iesniegtais likumprojekts «Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai» netika atbalstīts. Tas paredzēja kompensāciju izmaksu ebreju kopienai par kopumā 282 īpašumiem. Kompensācijas summa tika norādīta gandrīz 32 milj. Ls. Bija plānots vēl biedrībai bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.
Liepājas universitātes (LiepU) Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis atzīst, ka ar bažām seko līdzi diskusijai par ebreju īpašumiem, jo to īpašumu sarakstā, uz kuriem pretendē ebreju organizācijas, ir divas stratēģiski svarīgas LiepU ēkas. Gan ēku Kūrmājas prospektā, gan Kuršu ielā apsaimnieko Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte. Kūrmājas prospekta ēkā notiekot gan studiju process, gan pētniecība. Šeit ieguldīta divu ERAF atbalstīto projektu nauda, turklāt viens no projektiem - ēkas fasādes atjaunošana un siltināšana - jo- projām turpinās. Pirms ERAF projektiem šeit ieguldīta arī Norvēģijas finanšu instrumenta nauda.
Latvijas krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs apgalvo, ka Latvijā ir arī īpašumi, kas piederējuši krievu sabiedriskajām organizācijām, bet pašreizējās Latvijas valsts laikā nav atgūti. Viņaprāt, ja kompensēs vai atdos īpašumus ebrejiem, tad arī citas mazākumtautības mēģinās sekot šim piemēram. «Nekādi saraksti mums nav izveidoti, taču īpašumi krievu kopienai ir bijuši,» tā V. Altuhovs.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/ebreju-ipasumu-restitucijai-nevar-prognozet-sekas-373076