Ebreju īpašumu atdošanai varētu tapt īpašs likumprojekts
Jau septiņus gadus Latvijas politiķi laipo šaurā bezizejā ap restitūcijas jautājumu. Partija Vienotība apsver domu uzņemties smago nastu un virzīt Saeimā likumprojektu par atsevišķu objektu atdošanu ebreju kopienai.
Tomēr politiski šis joprojām ir ļoti neērts jautājums, kuram gan valdība, gan Saeima labprātāk mestu līkumu.
Partijas Vienotība Saeimas deputāts Atis Lejiņš ir viens no astoņiem parlamenta deputātiem, kuri pagājušajā nedēļā tikās ar ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos Duglasu Deividsonu. Kā zināms, nespējot sagaidīt kaislību norimšanos, augstais emisārs ir mudinājis Latvijas politiķus sākotnēji vienoties par piecu īpašumu, tostarp divu kapsētu un biedrības ēkas, atdošanu atpakaļ ebreju kopienai.
Aicina netaisīt «nesmukumus»
«Tas, protams, ir ļoti sarežģīti,» ar smagu nopūtu atzīst A. Lejiņš. «Tomēr Latvijai šo problēmu beidzot būtu jāmēģina risināt. Pēc tikšanās ar sūtni man radās sajūta, ka formālam žestam partijas ir gatavas. Vēl jo vairāk, ja runājam par divu kapsētu un citu simbolisku objektu nodošanu, kas valsts budžetam praktiski neko nemaksās,» uzsvēra A. Lejiņš, piebilzdams: «Būtu labi, ja partijas spētu netaisīt nesmukumus. Pieci īpašumi – tas ir tikai labās gribas žests.»
Lai kāds nejaušs vārds vai notikums neuzjundītu jaunas kaislības, restitūcijas tēma tiek cilāta ar baltiem cimdiem. Tā uz tikšanos ar D. Deividsonu katra no Saeimas partijām deleģēja nevis savus redzamākos pārstāvjus, bet gan ierindas deputātus. Savukārt pats emisārs sarunas ar deputātiem dēvēja nevis par oficiālām vizītēm, bet privātām pārrunām.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/102951-ebreju-ipasumu-atdosanai-varetu-tapt-ipass-likumprojekts.htm
