Ebrejiem sākotnēji pietikšot ar "mazo pirkstiņu"; aicina atdot piecus īpašumus
Latvijas politiķiem sākotnēji tiek piedāvāts vienoties par piecu īpašumu - reliģisku, izglītības ēku un kapsētas - atgriešanu ebreju kopienai. Šo piecu īpašumu vidū ir četras ēkas - Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2, Skolas ielā 6, un Jūrmalā, Kļavas ielā 13, kā arī Jaunās ebreju kapsētas zeme Rīgā, Lizuma ielā 4, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Piektdien noslēdzoties trešajai ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona vizītei Latvijā, viņš ticies ar vairākiem Saeimas deputātiem, kuri pārstāv dažādas frakcijas, - Dainu Kazāku (RP), Kārli Eņģeli (RP), Viktoru Valaini, Ati Lejiņu (V), Ojāru Ēriku Kalniņu (V), Igoru Pimenovu (SC), Borisu Cilēviču (SC) un Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK).
Deividsons aģentūrai LETA uzsvēra, ka ierašanās mērķis nebija panākt kādu konkrētu vienošanos. "Mērķis bija turpināt tās diskusijas, kuras biju iesācis jūlijā, kā arī pamudināt Saeimas deputātus apsvērt iespēju nodot ebreju kopienai tos īpašumus, kuri būtu vienkārši atdodami, piemēram, sinagogas, kapsētas un skolas. Mēs diskutējām par šiem jautājumiem. Nezinu, vai mani sarunas biedri man piekrita, taču man tā bija ļoti noderīga," stāsta īpašais sūtnis.
Deividsons pats neatklāj, ar kuriem Saeimas pārstāvjiem ticies, jo tā ir bijusi privāta tikšanās. "Sarunās man patika tas, ka cilvēki nebaidījās man izpaust savu viedokli. Daži cilvēki nebija informēti šajā jautājumā, un man vismaz bija iespēja viņiem piedāvāt savu redzējumu," sacīja Deividsons.
"Sarunu laikā man uzdod jautājumu, kāpēc mums vajadzētu kaut ko darīt tikai šīs cilvēku grupas labā, jo mēs visi cietām. Tie ir trāpīgi argumenti. Taču patiesībā tieši ebreju kopiena ir tā viena grupa, kas neieguva no jau noslēgtā denacionalizācijas procesa, un tas daļēji bija tādēļ, ka tai nebija tās tiesiskās identitātes, kāda bija nepieciešama," pauž Deividsons. Viņš piebilst, ka tā notiek, ja tiek iznīcināta lielākā daļa kopienas un zūd pēctecības iespēja. Pēc Deividsona domām, esot nepareizi uzskatīt, ka viena grupa gūst labumu, bet citas tiek apdalītas. "Taču šeit šis uzskats ir izplatīts, un es centos uz to norādīt," stāsta Deividsons.
Lielākā daļa deputātu gan pagaidām savos komentāros ir samērā atturīgi. Cilinskis aģentūrai LETA teica, ka tikšanās laikā uzklausīti viedokļi jautājumā par ebreju kopienas īpašumu restitūciju, tie tiks pārrunāti arī ar nacionālās apvienības kolēģiem. Vienlaikus Cilinskis norādīja, ka pagaidām politiķu dienaskārtībā ir arī citi, aktuālāki jautājumi.
Valainis norādīja, ka sākotnēji ir jāsaprot, vai Saeima ir gatava risināt šo problēmu, turklāt dialogam par konkrētiem īpašumiem jābūt abpusējam. Pie frakcijām nepiederošie deputāti savu viedokli šajā jautājumā ir pauduši, sacīja Valainis, piebilstot, ka informēs kolēģus par tikšanās rezultātiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/102664-ebrejiem-sakotneji-pietiksot-ar-mazo-pirkstinu-aicina-atdot-piecus-ipasumus.htm
