Dzīvot vajag ekonomiski
04.2008
Esošais un potenciālais hipotekārā kredīta ņēmējs par savām perspektīvām izpildīt saistības šodien aizdomājas daudz nopietnāk. Kā uzskata Naudas Plānošanas Centrs (NPC) eksperts, AS „GE Money” valdes loceklis Viktors Toropovs, cilvēkiem pārliecinātākiem par sevi liek justies brīva pieeja saviem izdevumiem un esoši uzkrājumu konti. Galvenokārt ne tik ļoti sava finansiālā stāvokļa palielināšanai, cik garantijai tam, lai gadījumā, kad dzīvē rodas grūtības, būtu iespēja tās pārvarēt, nepazaudējot savu īpašumu.
„Pretēji ienākumiem, pēdējo mēnešu laikā izdevumi ir pieauguši teju visās nozarēs, kas atspoguļojas arī pieaugošajās preču un pakalpojumu cenās. Ja vēl pirms kāda laika par Ls 5 varējām savai ģimenei pagatavot krietnas vakariņas, ko uz doto mirkli var nopirkt pieciem latiem?” jautā Viktors Toropovs.
Par to, ka Latvijas sabiedrību arvien vairāk pārņem ekonomiskais dzīvesveids, liecina arī finanšu iestāžu mudinājumi veidot uzkrājumus un tādējādi jau laikus padomāt par savu finansiālo nodrošinājumu nākotnē.
V.Toropovs uzskata, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav gatavi šim ekonomiskajam dzīvesveidam. Par to kaut vai liecina debitoru parādu skaita pieaugums. Iedzīvotāji vienkārši ir spiesti mācīties un būt gataviem dzīvot ekonomiskāk! „Daudziem ir jātiek galā ar uzņemtajām kredītsaistībām, tai skaitā arī par mājokļa iegādi, un citiem ikmēneša obligātajiem maksājumiem, kā rezultātā, pretēji NPC aicinājumam plānot savas finanses jau laiku uz priekšu, liela daļa sabiedrības savas finanses izvērtē tikai viena mēneša perspektīvā – kā mēneša beigās “savilkt kopā galus””, skaidro V.Toropovs.
Šāda situācija izveidojusies arī tādēļ, ka cilvēki maz uzmanības pievērš budžeta plānošanai. Pērn veiktas NPC dibinātāja AS GE “Money” pētījums liecina, ka personīgo budžeta plānu nākamajam mēnesim praktiski vienmēr sastāda katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Katrs trešais to dara dažreiz, savukārt 39 % aptaujāto iedzīvotāju to nedara nekad.
Cilvēki izšķiež daudz mazāk laika rūpīgi sekojot līdzi saviem naudas tēriņiem, kā uztraucoties par tiem. Lai arī šobrīd sāk valdīt, tā sauktais ekonomiakais dzīvesveids, NPC iedzīvotājiem iesaka par savām finansēm un to sadalījumu padomārt arī ilgtermiņā.
Lielākos ikmēneša izdevumus ģimenē veido:
- pārtikas produkti;
- mājsaimniecības transports;
- izdevumi par mājokli.
Turklāt pēdējie divi punkti veido 50-60% visus ģimenes ienākumu.
Piemēram, tēriņus par pārtiku ir iespējams plānot arī īstermiņa jeb viena mēneša ietvaros. Tomēr tāda pamatvajadzība kā, piemēram, mājoklis un tā uzturēšana, prasa lielas un plānotas ilgtermiņa investīcijas.
„Mājoklis – tā ir drošības sajūta, vieta, kur vienmēr vēlamies atgriezties. Tāpēc es vēlos uzsvērt - lai jaunais mājoklis vairāk nestu prieka, nekā raizes – ir nepieciešams rūpīgi veikt ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa budžeta plānošanu, piemēram, atlicinot naudu uzkrājumiem, lai neparedzētu finanšu apstākļu gadījumā būtu rezerves līdzekļu maksājumu veikšanai,” aicina V.Toropovs.
Ja viss iepriekšminētais tiek iespēju robežās izpildīts, visticamāk arī ekonomiskajā dzīvesveida režīmā visas ar mājokļa iegādi un uzturēšanu saistītās izmaksas būs iespējams segt gan pēc mēneša, gan – gada.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
