Db viedoklis: Vidējā temperatūra slimnīcā un augošās mājokļu cenas Latvijā
Dienas Bizness, 2013. gada 1. oktobris
Mājokļu cenas tuvākajā laikā augs visā Baltijā – šādas prognozes par gaidāmo situāciju tirgū pšreiz tiek paustas, un domājams, ka statistikas dati drīzumā to arī apstiprinās.
Grūti spriest, kāda situācija šajā jomā ir kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, taču ir skaidrs, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju par šādu pavērsienu būtu pat priecīgi.
Ir taču zināms, ka tā dēvētajos treknajos gados daudzi iedzīvotāji sapirka dzīvokļus un savrupmājas, samaksājot teju astronomiskas summas un tādējādi piedaloties nekustamā īpašuma burbuļa radīšanā un arī uzspridzināšanā. Tāpat ir labi zināms, ka lielākā daļa šo īpašumu ir iegādāti, ņemot kredītus bankās. Pašreizējā situācija savukārt ir tāda, ka vairums šādu kredītņēmēju mitinās nelikvīdos mājokļos, bet cilvēkiem, kuri «treknajos» gados ir saņēmušies kredītus un tagad vairs nespēj kārtot saistības, klājas pavisam traki – dzīvokli vai māju nākas atdot bankai, joprojām tai paliekot parādā daudzus tūkstošus latu. Tādējādi, augot nekustamo īpašumu cenām valstī, šādu kredītņēmēju īpašumi vismaz kļūtu likvīdāki. Realitāte gan ir tāda, ka šobrīd spriest par mājokļu cenu pieaugumu Latvijā ir apmēram tas pats, kas gaidīt vidējās temperatūras palielināšanos slimnīcā – noteikti statistikas dati tiek radīti, bet jēgas nekādas. Redz, pēdējā laikā bieži ir spriests par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un, domājams, ka neviens neapstrīdēs, – tieši šādi pircēji arī dzen mājokļu cenas uz augšu. Tikai jāņem vērā, ka miljonāram no Krievijas, kurš ir iecerējis dažas nedēļas gadā pavadīt Latvijā pats savā mājoklī, neinteresē dzīvokļa iegāde PSRS laikā celtā paneļu mājā Aizkrauklē, Rēzeknē, Jelgavā utt. Vieglāk ir uzskaitīt vietas, kurās šādiem cilvēkiem pārsvarā gadījumu interesē īpašumu iegāde, – Jūrmala, Rīgas klusais centrs, Vecrīga.
Protams, jo lielāka ir interese, jo vairāk palielinās arī īpašumu cenas. Tāpat ir jāpiekrīt, ka līdz ar to vidēji Latvijā nekustamo īpašumu cenas aug – dažas vietas, kurās šīs cenas tiešām pieaug, velk uz augšu statistikas rādītājus visā valstī. Tikpat veiksmīgi varētu kompānijas X valdes loceklim palielināt algu par 1000 latiem mēnesī un teikt, ka vidējā alga uzņēmumā ir kļuvusi lielāka. Bet vēl var atgādināt seno atziņu par to, ka ir meli, lieli meli un statistika. Daudzos Latvijas pagastos cilvēki labprāt realizētu savus nekustamos īpašumus, ja vien par tiem būtu iespējams dabūt kaut cik sakarīgu samaksu. Precīzāk sakot, samaksu, kas kaut nedaudz tuvotos summai, par kādu konkrētais īpašums savulaik tika nopirkts. Līdz ar to, runājot par nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, korekti būtu teikt, ka tā attīstībai ir fragmentārs raksturs. Respektīvi, ir salīdzinoši šaura pircēju kategorija, kam interesē īpašumi atsevišķās vietās, nevis valstī kopumā. Savulaik, runājot par ekonomisko attīstību, mēdza teikt, ka būtu jāatceras – Latvija nav tikai Rīga. Šobrīd, nedaudz pārfrāzējot minēto frāzi, būtu jāsaka – Latvijas nekustamā īpašuma tirgus nebeidzas tikai ar Rīgas kluso centru, Vecrīgu un Jūrmalu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-videja-temperatura-slimnica-un-augosas-majoklu-cenas-latvija-402194
