Darbinieku strādāšana no mājām prasa lielu vadības piepūli
Ieva Kukule, organizāciju komunikācijas vadības konsultante, 2013. gada 29. janvāris
Daudzi vadītāji joprojām baidās dot darbiniekiem iespēju strādāt no mājām. Tas patiešām sarežģītu vadītāju dzīvi (bez jebkādas ironijas!).
1. Komunikācijas procesi sarežģījas
Jau tradicionālajā organizatoriskajā sistēmā ir grūti izveidot tādus iekšējās komunikācijas procesus, lai darbinieki būtu informēti par organizācijai un viņam pašam svarīgiem jautājumiem. Ja stāsts aizved līdz darbinieku iesaistei, tad daudziem uzņēmumu vadītājiem tā joprojām izklausās kā «neiespējamā misija». Ja iedomājas situāciju, ka pēkšņi visi darbinieki vai vismaz liela daļa pamatā strādātu no mājām, būtu jāveido vēl intensīvāka un caurspīdīgāka komunikācija, lai visi, kam jāzina, zinātu un visi, kam jābūt iesaistītiem, tiktu iesaistīti. Protams, tas paredzētu ļoti nozīmīgu vietu sociālo tīklu un web risinājumiem.
2. Deleģēšanas barjeru skaits pieaug
Tradicionālajā darba vidē ne vienmēr izdodas deleģēt tā, lai sagaidītu vēlamo rezultātu. Visefektīvākais veids uzdevuma došanai ir klātienes saruna, diskusijas formāts un jautājumu uzdošana, lai pārliecinātos par sapratni. Attālināti, protams, var deleģēt telefonkonferencē un skype video zvana formātā, bet šāda komunikācijas kanālu izvēle nekad nevarēs izskaust «trokšņus», kas var kavēt dzirdamību, redzamību, ticamību. Līdz ar to pastāv pamatotas bažas, ka rezultātu sasniegšanai vajadzīga lielāka piepūle tieši deleģēšanā.
3. Motivācija iesaistīties pazeminās
Šis punkts ir viens no kritiskākajiem. Ja vēl var atrisināt komunikācijas procesa pārkārtošanu, trenēt vadītājus deleģēt un sniegt atgriezenisko saiti attālināta darba apstākļos, tad darbinieka vēlmi iesaistīties organizācijas procesos no mājām noturēt būtu sarežģīti. Kāpēc? Darbiniekam esot mājās, varētu rasties dabiska atsvešinātības sajūta. Iespējams, viņš lieliski koncentrējas uz darba rezultātu un to sasniedz, taču vajadzību pēc organizācijas korporatīvās kultūras, komunikācijas un attiecībām var samazināties. Tā teikt: laiku var izmantot patīkamāk! Tāpēc vadītājiem būtu jāiegulda milzu enerģija, lai uzturētu kopējās kultūras, vīzijas un mērķu sajūtu.
4. Vadītāju enerģijas patēriņš cilvēku vadībai palielinās
Vadītājiem joprojām ir bažas, ka darbs no mājām ir sava veida izvairīšanās no darba. Tas nozīmē, ka vadītājiem būtu jāveido jaunas vadības pieejas, kas atrisinātu darbinieku kontroles mehānismu, kas neradītu liekus jautājumus no sērijas: ar ko viņš īsti nodarbojas? Par ko mēs viņam maksājam?
5. Koleģialitāte un cilvēcīgās attiecības zaudē
Attiecību veidošana un koleģialitāte nopietni palikta zem jautājuma zīmes. Strādājot no mājām, cilvēki varētu zaudēt sajūtu, ka esam daļa no komandas. Kolēģus ikdienā nesatiek, tāpēc sadarboties kļūst sarežģīti. Šeit liela loma būtu projektu komandu vadītājiem, kas atbildīgi par rezultātu, ko sniedz nevis viens, bet vairāki cilvēki.
Tāpat, strādājot no mājām, varētu zust vēlēšanās socializēties uzņēmuma ietvaros, piemēram, Ziemassvētku ballēs vai sporta svētkos.
Jau šobrīd ir nozares, kuru darbinieki strādā ārštatā. Piemēram, tipiska ir tulkotāju profesija gan tulkošanas birojos, gan filmu un raidījumu tulkošanā. Tāpat aktieri, kuru pamata darbs ir teātris, bet papildu darbs filmu ierunāšana. Atceros, ka pirms dažiem gadiem kāds vadītājs par šo profesiju pārstāvjiem kā sava uzņēmuma nozīmīgu resursu teica: Viņus vispār nekas neinteresē! Viņi ir absolūti nelojāli un viņus tas nesatrauc. Lai arī ticu, ka lojalitāti un ieinteresētību var sekmēt, skaidrs ir viens – attālināts darbs noteikti sarežģī uzņēmuma vadītāju dzīvi.
Kaut arī esmu pārliecināta, ka darbs no mājām ir organizāciju neizbēgama nākotne un attālināta komunikācija būs viens no stūrakmeņiem, tikpat spēcīgi ticu, ka, tāpat kā līdz ar internetu neizzuda radio un TV, tāpat organizācijās saglabāsies klātienes komunikācijas formas, kas neļaus darbiniekiem būt mājās visu cauru gadu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/darbs/darbinieku-stradasana-no-majam-prasa-lielu-vadibas-piepuli-386972
