Cerbulis: Kvotu ieviešana termiņuzturēšanās atļauju regulējumā radīs jaunu korupcijas vilni
Kvotu ieviešana termiņuzturēšanās atļauju regulējumā būs lielisks korupcijas avots, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja investīciju kompānijas "NCH Riga" vadītājs, "Ekonomistu apvienības 2010" biedrs Kārlis Cerbulis.
"Nav skaidrs, kā var spriest par kvotām, nesaprotot, kāpēc vispār tās patlaban jānosaka - par to pamatotību sabiedrībā nav bijušas nekādas diskusijas, turklāt nav publiskots mehānisms, kā kvotu piešķiršana tiks īstenota. Jebkurā gadījumā nekavējoties jādeleģē kāds Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs, kurš nepārtraukti sekos līdzi rindas virzībai. Vai vēl pareizāk - kvotu sadales un rindas uzraudzīšanas birojs jāizvieto tieši līdzās KNAB vadības kabinetiem, pretējā gadījumā šī būs netraucēta iedzīvošanās iespēja dažiem enerģiskiem cilvēkiem," secina investīciju kompānijas pārstāvis.
Cerbulis piebilst, ka uz kvotu jautājuma saistību ar ievērojamiem korupcijas riskiem jau norādījusi arī "Saabiedrība par atklātību - Delna" un citi politikas un tautsaimniecības eksperti.
"Protams, līdzās paaugstinātam korupcijas riskam kvotu ieviešana nozīmētu arī to, ka investori, kuri Latvijas ekonomikai joprojām ir ļoti nepieciešami, savos lēmumos kļūs arvien piesardzīgāki. Nerezidenti, kuri ir gatavi ieguldīt pietiekami lielas naudas summas mūsu ekonomikā, daudz piesardzīgāk izvērtēs šādu lēmumu, ja viņiem nebūs pārliecības, vai pēc īpašuma dokumentu nokārtošanas pēkšņi neizrādīsies, ka kvotu limits beidzies un šādas iespējas vienkārši nav. Tā ir negodprātīga attieksme pret investoriem," norāda Cerbulis.
Viņš arī akcentē - jaunu mājokļu projektu īstenošana, kas ir galvenais uz nerezidentiem orientētais nekustamo īpašumu segments, tiek plānota trīs līdz piecu gadu perspektīvā. Pašlaik būvniecības procesā esošie projekti ir orientēti uz nākotnes pieprasījumu, nevis uz 2012.gada līmeni, uz kuru kā atskaites punktu atsaucas politiķi.
"Kas notiks ar jau sāktajiem projektiem? Un kas notiks ar tiem graustiem vai veseliem graustu kvartāliem Rīgas centrā un tuvākajā apkārtnē, kuru sakārtošanu pieļāva līdzšinējā termiņuzturēšanās atļauju programma, ļaujot ieguldīt aizlaistu teritoriju labiekārtošanai nepieciešamo investīciju apjomu?" jautā Cerbulis.
"NCH" pārstāvis arī uzsver, ka kvotas nedrīkstētu attiekties uz tiem projektiem, kuriem būvatļauja saņemta pirms plānoto Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas, pretējā gadījumā valsti varētu gaidīt tiesvedību virkne tiesiskās paļāvības principu neievērošanas dēļ, kā arī jebkādu nozaru investoru intereses kritums, jo šis ir vēl viens pierādījums, kas demonstrē Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides neprognozējamību ilgtermiņā.
Kā ziņots, valdošā koalīcija trešdien, 9.oktobrī, panāca vienošanos termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, par ko oficiāli gan vienosies rīt koalīcijas padomes sēdē.
Iespējamā vienošanās paredz ierobežojumu 700 darījumu virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumu gadā, kuru apmērs ir vairāk nekā 0,5 miljoni eiro (350 000 latu). Turpmākajos gados darījumu apjoms pakāpeniski samazināsies par 175, bet 2016.gadā tiks veikta sistēmas pārskatīšana un lemts par tālāko rīcību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11735
