Būvnieki: termiņuzturēšanās atļauju likumdošana jāpilnveido
«Apollo»Trešdiena, 2013. gada 9. oktobris
Publiski izskanot dažādiem piedāvājumiem par izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas kārtībā pret investīcijām nekustamajā īpašumā, Biedrība «Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība» (BASP) aicina valsts amatpersonas racionāli izvērtēt TUA programmas stiprās puses un trūkumus, lai pieņemtu pārdomātus un tālredzīgus lēmumus. Nepārdomāti risinājumi jau tuvākajā laikā var atņemt darbavietas daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, portālu «Apollo» informēja biedrības «Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība» valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.
Atbalstot valdības centienus saglabāt stabilitāti un nodrošināt 2014. gada budžeta pieņemšanu, BASP uzskata, ka kvotu ieviešanai uzturēšanās atļauju izsniegšanai radīs problēmas gan būvindustrijai, jo deformēs būvniecības un nekustamo īpašumu tirgu, gan visu nozaru investoriem, jo bieža investīciju noteikumu maiņa ir nestabilitātes signāls.
Būvniecības nozare ir visvairāk cietusi valsts ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos, bet tikai nesen sākusi atkopties. Tālab TUA programmai bijusi pozitīva loma būvindustrijas tirgus atdzīvināšanā.
BASP uzsver, ka nozīmīgākais ieguvums ir ievērojams skaits darbavietu galvenokārt būvindustrijā, jo tieši no šīs nozares daudzi profesionāli speciālisti pēdējos gados emigrējuši uz ārzemēm.
Tāpat, pateicoties investīciju plūsmai, Rīgā tiek renovēti kultūrvēsturiskie objekti, kuru atjaunošanā iepriekš neviens nav gribējis vai spējis ieguldīt,» stāsta Valdis Birkavs, BASP valdes priekšsēdētājs. «Diemžēl jau šobrīd pienāk signāli par plānotu būvobjektu attīstības apturēšanu neskaidrību dēļ, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu. Tas nozīmē - zaudētas darbavietas, papildu slogs valsts sociālajam budžetam un perspektīvā - Latvijas iedzīvotāju turpmāka emigrācija darba meklējumos Eiropā. Valdis Birkavs uzsver, ka patreizējā TUA programma nodrošina optimālu risinājumu, kuru var pilnveidot, bet nedrīkst sagraut. Ne visi iespējamie TUA pilnveidošanas mehānismi ir apspriesti. Sabiedrība jau tagad izvirza dažādus uzmanības vērtus priekšlikumus (piem. liela apjoma kancelejas nodevas ieviešanu, ievērojami palielinātu investīciju apjomu ārpus kvotām u.c.). Diskusijās tiek uzsvērts, ka kvotu sistēma radīs priekšnoteikumus lielas naudas spiedienam, tātad korupcijai.»
BASP uzskata, ka TUA programmas uzlabošanu var veikt tikai pēc rūpīgiem aprēķiniem un padziļinātas publiskās apspriešanas. Datiem par līdzšinējo īpašnieku tiešo un netiešo ieguldījumu apjomiem jābūt publiski pieejamiem. Turklāt valdībai pirms lēmuma pieņemšanas jādara zināms plašai publikai lēmuma ietekmes finansiālais apjoms uz budžetu. Tikai tad, kad šis lēmums būs labi argumentēts un pārdomāts, tas nodrošinās stabilitāti un investīciju pieplūdumu ilgākā periodā.
Kompānija Deloitte Latvija savā pētījumā par šo tēmu ir konstatējusi, ka vidēji viena investora Latvijā iztērētā nauda ir LVL 238’000. Tas nozīmē, ka viens pieprasītais lats nodrošina ekonomikai ieguvumu vidēji LVL 2,38 apmērā gada laikā. No vidējā ieguvuma LVL 238’000 apmērā gadā valsts iekasē nodokļus LVL 65’000 apmērā. Ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu kopš programmas sākšanas līdz 2013.g.maija vidum (2’039 pieteikumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi) un vidējo aplēsto ieguvumu uz vienu piesaistīto investoru, gandrīz trīs gadu laikā Latvijas ekonomikai aprēķināts ieguvums LVL 545’000’000 apmērā. No tā pienesums valsts budžetam nodokļu veidā tiek lēsts LVL 145’000’000 apmērā.
Deloitte pētījumā par TUA piešķiršanu pret investīcijām nekustamajā īpašumā (NĪ) aprēķināts, ka tipiskā NĪ attīstības projektā aptuveni 34% no tiešajām būvniecības izmaksām sastāda algas darbiniekiem, kas skaitliskā izteiksmē ir vidēji gandrīz 1,3 miljoni latu vienā projektā. Pārējās projekta būvniecības izmaksas sastāda materiāli un tehnika, ko, saskaņā ar pētījuma datiem, pārsvarā nodrošina vietējās kompānijas(ap 80%).
Biedrība «Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība» (BASP) dibināta 2006. g. Tā apvieno Latvijā pazīstamas būvniecības kompānijas. Biedrības mērķis: būvniecības nozares un tās normatīvās bāzes sakārtošana, nelegālas nodarbinātības un nodokļu nemaksāšanas izskaušana . BASP iestājas par tādu nozares attīstību, kurā dominē augsts prestižs, profesionālas zināšanas, ilgtspējība, atbildība un atbilstība sabiedrības interesēm.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/buvnieki-terminuzturesanas-atlauju-likumdosana-japilnveido/615483
