Būvniecībā pastāv arī profesionālā korupcija
Korupcijas jēdzienu tradicionāli saista ar valsts un pašvaldības amatpersonu rīkošanos personīga labuma gūšanai. Taču eksistē arī cita, iespējams, finansiāli vēl ietilpīgāka korupcija, par ko nozares dalībnieki gadiem klusē. L
Liiatvijas Arhitektu savienība (LAS) aktualizējusi jautājumu par profesionālās prakses korupciju būvniecībā.
Pašlaik, kad Saeimā turpinās debates par jauno Būvniecības likumu, ir svarīgi vismaz neatvieglot korupcijas pastāvēšanu. Profesionālajā vidē pirmā par šo problēmu sākusi runāt arhitekte un LAS padomes locekle Elīna Rožulapa:
«Tirgus šobrīd ir sabojāts. Tajā ir liels daudzums neatbilstoša satura un zemas kvalitātes pakalpojumu. Atnākot krīzei, cerēju, ka situācija uzlabosies. Ka mēs par to pašu naudu varēsim projektēt un būvēt daudz labāk! Bet diemžēl tie, kam iepatikušās shēmas, turpina tās lietot.»
LAS padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums atturas spriest par profesionālās korupcijas mērogiem Latvijas būvniecībā, bet nešaubās: «Protams, kaut kas tāds noteikti pastāv.»
Atslēgas personas šādā korupcijā ir negodīgs projektētājs, negodīgs būvnieks, negodīgs būvuzraugs un varbūt arī negodīgs pasūtītājs. Atkarībā no tā, kurš ar kuru vienojies.
Viena no krāpšanās pamatshēmām tiek būvēta no «analogiem būvmateriāliem». Proti, projektā paredzētais ķieģelis, logs, betons vai rokturis būvniecības gaitā tiek apmainīts. Taču nevis pret līdzvērtīgu, bet klasi zemāku un attiecīgi lētāku. Puses par to vienojas un ietaupīto naudu sadala savā starpā. Ja pasūtītājs ir godīgs, viņš par to neuzzina, bet pēc pāris gadiem var vien pabrīnīties, kāpēc linolejā tik ātri izdiluši caurumi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/79911-buvnieciba-pastav-ari-profesionala-korupcija.htm