Bez ES fondiem krīzes laikā investīcijas būtu samazinājušās vēl par 7% vairāk
Gunta Kursiša, 2012. gada 8. marts
Krīzes ietekmē 2009. gadā Latvijā investīciju apjoms samazinājās par 37,4%, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka – par 17,7%, taču bez ES fondu līdzekļiem šis samazinājums būtu attiecīgi par 6,7% un 3,7% lielāks.
Par to liecina pēc Finanšu ministrijas (FM) pasūtījuma veiktais SIA Stockholm School of Economics in Riga izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Laika posmā no 2004. līdz 2011. gadam ES fondu apguve pozitīvi ietekmējusi reālo algu pieaugumu, līdz ar to privātais patēriņš pieauga vidēji par 2,5% gadā. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm, piemēram, pēc izejvielām un būvmateriāliem, stimulēja importa pieaugumu vidēji par 4% gadā. ES fondu finansējums sekmēja galvenokārt iekšējā tirgus attīstību, tai skaitā infrastruktūras uzlabošanu, secinājuši pētījuma veicēji.
Lielākā pozitīvā ietekme uz pievienotās vērtības pieauguma tempu bija būvniecības un privāto pakalpojumu sektoros (gadā vidēji par 4% - 5%). Tas skaidrojams ar to, ka būvniecības nozarē realizētos projektus pēdējo trīs gadu laikā pamatā ir nodrošinājuši ES fondu finansētie inženierbūvniecības un sabiedriskā sektora ēku būvniecības un renovācijas darbu pasūtījumi, un, ja nebūtu apgūti fondu līdzekļi, tad kritums nozares pievienotajā vērtībā krīzes laikā būtu aptuveni par 4,5% dziļāks, liecina SIA Stockholm School of Economics in Riga izvērtējums.
Pirmskrīzes periodā ES fondu projektu ieviešana samazināja bezdarba līmeni vidēji par 1,6%, jo kopš 2001. gada ES fondu līdzfinansēto aktivitāšu īstenošanas rezultātā ir tikušas radīti aptuveni 25 tūkstoši jaunu darbavietu. «Tas skaidrojams ar to, ka ES fondu investīcijas galvenokārt ir stimulējušas darbaspēka produktivitāti un cilvēkkapitāla attīstību,» teikts FM paziņojumā.
ES fondi ir radījuši arī vieglu inflāciju paaugstinošu efektu - laika periodā no 2004. līdz 2011.gadam vidēji par 1%.
Izvērtējumā ņemta vērā Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fonda, ES pirmsiestāšanās finanšu instrumentu Phare un SAPARD, INTERREG, Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu, kā arī Šveices sadarbības programmas finansējuma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/bez-es-fondiem-krizes-laika-investicijas-butu-samazinajusas-vel-par-7-proc-vairak-253120
