Banku jauno projektu alternatīva
Pieaug vietējo pircēju pieprasījums pēc banku struktūrām piederošiem dzīvokļiem Rīgas jaunajos projektos. Par to liecina kompāniju Pillar un Reverta rīcībā esošās statistikas ziņas. Turklāt jāpiebilst, ka šie banku uzņēmumi ir izvēlējušies pilnīgi atšķirīgas pārdošanas un attīstīšanas stratēģijas.
Kompānijas Pillar izpilddirektore Ieva Valtere neslēpj, ka arī tad, kad būs pārdoti bankas ABLV hipotēkas parādnieku objekti, viņas vadītā kompānija nekur nepazudīs — tā nodarbosies ar jaunu projektu attīstīšanu.
Sāk darboties atliktais pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem, kas veidojās laikā no 2008. līdz 2011. gadam. Cilvēki aizvien labprātāk pērk dzīvokļus jaunajos projektos. Par to pēdējā laikā daudz runā klasiskie apbūvētāji, lielākie no kuriem vienlaikus ir arī būvniecības uzņēmumi. Tomēr, stāstot par sekmīgo tirdzniecību, viņi neaizmirst pieminēt arī to, ka darījumu rādītāji varētu būt vēl labāki, ja nebūtu konkurences no banku kompāniju, kuru portfeļos ir nonākuši hipotēkas parādnieku mājokļi, puses. Klasisko apbūvētāju iebildumi parasti saistīti ar to, ka banku struktūras dzīvokļus piedāvā par zemākām cenām. «Normāla konkurence,» šādi uz to reaģē kompāniju Pillar un Reverta pārstāvji, kas bija piekrituši pastāstīt žurnālam m2 un portālam Varianti.lv par to, kā rit tirdzniecība ar jaunajiem mājokļiem. Atgādinājums: minēto kompāniju pārvaldībā ir attiecīgi bankas ABLV un Parex bankas hipotēkas parādniekiem atsavinātie nekustamie īpašumi.
«Pircēju aktivitāti mēs sajutām jau pagājušajā gadā. Tā pastāvīgi palielinās,” stāsta Pillar izpilddirektore Ieva Valtere. „Pagājušajā gadā mēs pārdevām 101 dzīvokli Rīgas un Jūrmalas jaunajās mājās. Tie bija dzīvokļi projektos, kas pilnībā pieder mums, kā arī atsevišķi dzīvokļi citos jaunajos projektos. 2013. gada pirmajā ceturksnī mums izdevās pārdot 32 dzīvokļus, un pašlaik mēs piedāvājam klientiem mazliet mazāk par 100 dzīvokļiem.»
Vēl iespaidīgāks ir kompānijas Reverta fiksētais pārdošanas daudzuma kāpums. «Pagājušajā gadā izdevās pārdot 35 jaunus dzīvokļus. Lielākā to daļa bija projektos, ko mēs pārņēmām no bankrotējušiem projektu attīstītājiem. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī notika četri darījumi. Tagad salīdziniet: 2013. gada pirmajos trijos mēnešos mēs noslēdzām jau 24 līgumus par dzīvokļu pārdošanu jaunajos projektos,” ne bez labpatikas stāsta Reverta viceprezidents Edgars Miļūns.
— Vai tas ir saistīts tikai ar pieprasījuma palielināšanos vai arī ar to, ka vairākus jaunos projektus pārdošanai jūs izlikāt tikai pagājušā gada beigās?— painteresējāmies.
— Daļēji tas ir saistīts ar mūsu piedāvājuma apjoma palielināšanos. Tomēr no pēdējā jaunā projekta Kalnciema ielā 95 šā gada pirmajā ceturksni notika tikai pieci darījumi. Tādēļ var droši apgalvot, ka rīdzinieki aizvien biežāk pērk dzīvokļus jaunajos projektos. Cilvēki grib dzīvot labi, — ir pārliecināts Edgars Miļūns. — Aprīļa beigās Reverta piedāvājumā bija jau turpat 90 dzīvokļu jaunajās mājās.
Sešdesmit no tiem ir mums pilnībā piederošajos projektos Zemturu ielā (Mārupe) un jau minētajā projektā Kalnciema ielā 95. Vasaras sākumā tiem pievienosies 30 jaunu dzīvokļu: Zemturu ielā sāksim tirgot vēl vienu daudzdzīvokļu māju. Ņemot vērā, ka pa šo laiku pagūsim vēl šo to pārdot, diez vai vienlaikus piedāvāsim vairāk par 110—120 jaunajiem dzīvokļiem, — uzskata Edgars Miļūns.
Aprīļa beigās kompānijas Pillar datubāzes sadaļā «Pārdod» figurēja gandrīz 100 dzīvokļu (Rīgā — projektos Saules rasa, Mārtiņa nams 2, Liesmas iela, Elizabetes Park House un arī Jūrmalā — projektā Pine Breeze).
Abi sarunas partneri norādīja, ka lielākā daļa viņu portfelī esošo dzīvokļu pircēju ir vietējie iedzīvotāji. Tomēr vidēji statistiskā klienta portrets un viņa izvēļu raksturojums ir dažāds. Tas ir saistīts ar banku uzņēmumu dažādo pieeju, pabeidzot no bankrotējušajiem projektu attīstītājiem pārņemtos dzīvojamos projektus. Kompānijas Pillar piedāvātajiem jaunajiem projektiem dzīvokļi ir tikai ar pilnu apdari. «Klientus apmierina mūsu iekšējās apdares stils. Vēl ne reizi nav bijis tā, ka pēc pārcelšanās uz dzīvokli cilvēki tūlīt pat kaut pārtaisītu,» par saviem novērojumiem stāsta Ieva Valtere. «Cenas, ja runa nav par ekskluzīvo projektu Elizabetes Park House Rīgā un Pine Breeze Jūrmalā, ir 1 000—1 600 eiro/m². Projektā Saules rasa piedāvājums ir pieticīgāks: 1 000—1 200 eiro/m².»
Kompānijā Pillar klienti visbiežāk vēršas ar lūgumu sameklēt trīsistabu dzīvokli ar 65—75 kvadrātmetru platību, kura cena nebūtu lielāka par 100 000 eiro. Par divistabu dzīvokļiem interesējas jaunie pāri, kā arī pircēji, kas vēlas nopirkt dzīvokli saviem vecākiem. Šāda pirkuma vēlamā cena ir 50—70 tūkstoši eiro. Klienti visbiežāk interesējas, vai zeme zem mājas ir mājas iedzīvotāju īpašums un vai mājai būs būvnieku garantija uz diviem gadiem. «Kompānija Pillar šādu garantiju sniedz tad, ja pati ir pabeigusi projektu,» paskaidro kompānijas vadītāja. Potenciālie pircēji interesējas arī, kāds apkures veids tiek izmantots mājā un vai ir individuālie siltuma skaitītāji. Cilvēki bieži vien pārceļas no sērijveida mājām un vēlas maksāt par apkuri «pēc skaitītājiem» — maksāt par to, ko ir patērējuši, un nevis, rēķinot pēc mājas vidējā rādītāja.
Kompānijas Reverta prakse, izliekot jaunos dzīvokļus tirgū, ir pretēja: jaunajās daudzdzīvokļu mājās pircējiem tā piedāvā dzīvokļus ar pelēko apdari. «Mēs konsultējāmies ar mākleriem, un viņi mums visai pārliecinoši ieteica neveikt dzīvokļiem pilnu apdari. Gājām šo ceļu tāpēc, ka tirgū šādu piedāvājumu ir maz, toties pieprasījums ir. Un mēs to redzam. Ja tirdzniecības dinamika pēkšņi sāks pasliktināties, būsim gatavi paši pabeigt projektus un piedāvāsim dzīvokļus ar pilnu apdari. Taču pagaidām ir liels pieprasījums arī pēc esošā piedāvājuma, un tādēļ ar pilnu remontu pašreizējā etapā mēs pavisam noteikti nenodarbosimies,» tirdzniecības loģiku paskaidro Reverta viceprezidents.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jauno dzīvokļu cena Reverta piedāvājumā ir mazliet zemāka nekā kompānijai Pillar: sākot no 640 eiro/m² projektā Zemtura ielā un sākot no 810 eiro/m² projektā Kalnciema ielā 95. Taču tie nav vidējie rādītāji, bet gan vislētākie varianti ēku pirmajos stāvos. Vidējā kvadrātmetra cena ir par 100—150 eiro lielāka. Tomēr arī tā izskatās pievilcīgi: 2013. gadā no janvāra līdz martam projektā Zemtura ielā tika nopirkti 20 dzīvokļi. Tos visbiežāk pērk jaunie pāri, kas ir vecumā līdz 30 gadiem un kuriem tas ir pirmais pašu mājoklis. Uzmanību ir pelnījusi informācija, ka puse pircēju par pirkumu ar Reverta ir norēķinājusies, neizmantojot ārējo finansējumu, tas ir, nepiesaistot bankas kredītu.
Kas tālāk? Kā Žurnālu m2 un portālu Varianti.lv informēja kompānijas Reverta pārstāvis, uzņēmums domā izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli un tostarp arī jaunos dzīvokļus un pielikt šai savai darbībai vismaz treknu komatu, bet, iespējams, arī punktu. Projekta attīstīšanu varētu turpināta tikai Vecrīgā, Audēju ielā 10, kur bankas kompānijai pieder deviņi dzīvokļi no desmit. Reverta portfelī ir vēl viens nepabeigts daudzdzīvokļu projekts, tomēr kompānijas vadība sliecas to pārdot kādam investoram. Reverta iekšējais noteikums ir šāds: ja izsolē pārņemtā objekta pabeigšanai ir jāiztērē vairāk par 30% no summas, kas par to ir samaksāta, tad remontā nauda netiek ieguldīta, — un tiek meklēts pircējs «no malas».
Savukārt kompānijas Pillar vadītāja neslēpj, ka viņas vadītais uzņēmums šajā biznesā ir ienācis nopietni un uz ilgu laiku. Līdz vasaras sākumam jānodod ekspluatācijā dzīvojamais projekts Lielezeres Apartment House, kur jau ir uzsākta rezervēšana. Ziemā tika nopirkta nepabeigta ēka Miera ielā 57a. Tur plānots izveidot premium klases objektu. Tirgū tos izliks 2014. gada pirmajā pusgadā, kad sāksies to tirdzniecība. «Arī projekts Miera Park House Miera ielā 57a ir tikai viens no projektiem. Pillar tas nebūs pēdējais projekts,” stāsta Ieva Valtere. «Mēs iesim tālāk un pakāpeniski pārvērtīsimies no uzņēmuma, kas nodarbojas ar kredītu parādnieku nekustamo īpašumu pārvaldību, par kompāniju, kas attīstīs savus projektus. Tiem, kas satraucas, ka banku struktūras aizņem vietu viņu biznesu, teikšu: «Satraukties nevajag.» No kolēģiem mēs atšķiramies ar to, ka esam vienīgie, kam ir tik ambiciozi nākotnes plāni. No citām banku struktūrām par šādiem plāniem neesmu dzirdējusi, vai arī tās par to nevēlas nerunāt.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2459
