Baltijas Mājokļu pieejamības indekss: mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas
«Apollo»Trešdiena, 2013. gada 11. septembris
Ceturkšņa laikā Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss visstraujāk uzlabojās Rīgā un 2.ceturksnī sasniedza augstāko līmeni, pārsniedzot pērnā gada rekordu. Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šajā periodā bija jānovirza vidēji 163 eiro mēnesī (salīdzinot ar 171 eiro pirms gada), portālu "Apollo" informēja Kristīne Jakubovska, "Swedbank" preses sekretāre.
Patlaban mājokļu pieejamība Rīgā vairs daudz neatpaliek no Tallinas, kur MPI uzlabojās lēnākā solī. Savukārt Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājās un pagaidām saglabājas sliktākā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.
MPI uzlabojumu Rīgā labvēlīgi ietekmēja gan augošās algas, gan procentu likmju kritums
2.ceturksnī MPI Rīgā uzlabojās līdz 159 no 149 pirmajā ceturksnī. Indeksa vērtība 159 nozīmē, ka "standarta" mājsaimniecības ienākumi bija par 59% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem.
Indeksa kāpumu nodrošināja 3% algu kāpums un procentu likmju kritums par 39 bāzes punktiem salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Šo faktoru pozitīvo ietekmi uz mājokļu pieejamību tikai nedaudz pasliktināja dzīvokļu cenu kāpums par 1.4%. Kopējā aktivitāte dzīvokļu tirgū pakāpeniski kāpj, un otrajā ceturksnī darījumu skaita gada pieaugums sasniedza 26% (to skaits gan tik un tā ir par ceturto daļu zemāks nekā 2007.gadā).
"Aizvien nozīmīgāku lomu Rīgas mājokļu tirgū ieņem nerezidentu segments. Pērnā gada beigās nerezidentu dzīvokļu pirkumi aizņēma aptuveni 21% no kopējās dzīvokļu tirgus darījumu vērtības, šī gada otrajā ceturksnī jau 30%. Jo īpaši izteikti šī atšķirība parādās dārgāko dzīvokļu segmentā, kur ārvalstnieku pirkumi turpina pieaugt un jau veido pusi no tirgus darījumu vērtības, savukārt vietējo iedzīvotāju pirkumi mazinās. Viens no galvenajiem iemesliem pieaugošai nerezidentu aktivitātei ir uzturēšanās atļauju piešķiršana par investīcijām nekustamajā īpašumā. Šis nozarei ir zināms risks, un, ja tiek īstenota pašlaik apspriestā uzturēšanās atļauju atcelšana vai investīciju sliekšņa paaugstināšana, tas negatīvi ietekmētu cenas un aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū," saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.
Tallinā MPI 2.ceturksnī sasniedza 165, to mazināja procentu likmju kāpums par 11 bāzes punktiem un par 4% augstākas dzīvokļu cenas salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Tomēr 6.1% algu kāpumam bija lielāka un labvēlīgāka ietekme uz mājokļu pieejamību.
Viļņā MPI pasliktinājās līdz 128, galvenokārt dēļ 1.5% dzīvokļu cenu pieauguma, arī procentu likmju kāpumam par 4 bāzes punktiem bija negatīva ietekme. Tikmēr 0.2% algu pieaugums mājokļu pieejamību ietekmēja pozitīvi, tomēr mazā mērā.
Rīgā visīsākais laika posms pirmās iemaksas sakrāšanai
2.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par gandrīz divām nedēļām un sasniedza 24.8 mēnešus. Tallinā tas samazinājās par vairāk nekā divām nedēļām un sasniedza 25.4 mēnešus, bet Viļņā palielinājās par divām nedēļām - līdz 34.2 mēnešiem.
Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 2.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 163 eiro mēnesī (salīdzinot ar 171 eiro pirms gada), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 241 un 202 eiro.
Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu
Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/baltijas-majoklu-pieejamibas-indekss-majoklu-pieejamiba-riga-uzlabojas/609800
