Baltijas bankas saglabā piesardzību attiecībā uz īpašuma finansēšanu
Bankas Baltijā, kā arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vairs nav tik optimistiskas par reģiona nekustamā īpašuma kreditēšanas apjomu pieaugumu, liecina KPMG jaunākais pētījums par Centrālās un Austrumeiropas banku finansējuma tendencēm nekustamā īpašuma kreditēšanā.
Uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne-Grāvīte informē - lai izvērtētu banku sniegtā finansējuma perspektīvas Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgū, KPMG pētījumā piedalījās 35 vadošās reģiona bankas.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, Centrālās un Austrumeiropas reģiona bankas patiešām mazāk koncentrējas uz nekustamā īpašuma tirgus finansēšanu. Situācija tirgū kopumā nerada pamatu lielām cerībām, tomēr nekustamā īpašuma projektiem ar spēcīgu komerciālo perspektīvu ir salīdzinoši labas iespējas saņemt finansējumu.
Stīvs Ostviks, KPMG nekustamā īpašuma konsultāciju grupas vadītājs Baltijā, norāda: «Neaktīvo būvlaukumu skaits labi ilustrē nekustamā īpašuma sektora finansējuma trūkumu reģionā. Aptaujas rezultāti rosina mūs apdomāt, vai krīze patiešām tuvojas noslēgumam – kā izteikušies daži komentētāji.»
Viņš minēja, ka dažās valstīs banku pārstāvji, kas piedalījās aptaujā, pat izteikušies, ka vispār negrib nodarboties ar nekustamā īpašuma projektiem.
«Tikai bankas Baltijā prognozē nekustamā īpašuma aizdevumu finansēšanai paredzēto uzkrājumu apjoma samazināšanos, turpretim Slovēnija un Rumānija uzrāda straujāko iespējamo kāpumu. Bankas Baltijā ir ne tik optimistiski noskaņotas par nekustamā īpašuma aizdevumiem, kuru vērtība samazinājusies un kuri, iespējams, jārestrukturizē, taču bankas ir gatavas pārfinansēt aizdevumus, kuru atmaksas termiņš iestāsies tuvāko divu gadu laikā, lai tām īpašumi nebūtu jāpārņem. Tā kā bankas visā Baltijas reģionā atturīgi izturas pret jaunu projektu finansēšanu, vienīgās izmaiņas ir notikušas peļņu nesošo īpašumu jomā,» uzsver Ostviks.
«Lejupslīde visspēcīgāk ietekmējusi viesnīcu un izklaides nozari, tomēr Centrālās un Austrumeiropas banku vēlmi sniegt aizdevumus vēl joprojām nosaka tas, cik labs ir projekts, tāpat vienmēr nozīmīga ir īpašuma attīstītāja reputācija un iepriekšējie sasniegumi. Viens no būtiskākajiem aptaujas laikā konstatētajiem apstākļiem ir procentu likmju pieaugums, un tā nav laba ziņa īpašumu attīstīšanas nozarei Centrālajā un Austrumeiropā,» viņš sacījis.
Pētījums ietver datus par vairāk nekā 35 bankām, kas aktīvi darbojas nekustamā īpašuma tirgos Centrālajā un Austrumeiropā. Galvenokārt izmantojot padziļinātas intervijas, vadošo finanšu iestāžu pārstāvji izteica savu viedokli par būtiskākajiem jautājumiem, kas ietekmē īpašuma kreditēšanu.
KPMG aptaujā tika ietvertas šādas valstis: Baltijas valstis, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija un Slovēnija.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/baltijas-bankas-saglaba-piesardzibu-attieciba-uz-ipasuma-finansesanu/536237
