Baku septiņjūdžu soļi
Viena no bijušās PSRS republikām, kas attīstās visātrāk un visharmoniskāk, otrā Dubaija, Kaukāza reģiona galvenais finanšu un darījumu centrs… Tas viss ir teikts par Baku — Azerbaidžānas galveno pilsētu, kur rada un vēlas radīt daudzas pasaules arhitektūras zvaigznes.
Saskaņā ar vienu no vēsturiskajām versijām Azerbaidžānas nosaukums tulkojumā nozīmē ne vairāk un ne mazāk kā «mūžīgās uguns zeme». Šis nosaukums tieši norāda uz uguns kultu šajā zemē. Azerbaidžānas zemes dzīles ir ļoti bagātas ar naftu un gāzi. Tā kā šīs bagātības ir ļoti tuvu zemes virsmai, tās, degot ar spožu liesmu, laiku pa laikam izlauzās uz āru, raisot pirms daudziem tūkstošiem gadu tur dzīvojošajos cilvēkos mistiskas trīsas. Šo parādību izcelsme un daba sniedzās pāri viņu sapratnei. Bet cilvēks ir iekārtots tā, ka to, ko nesaprot un no kā baidās, viņš pielūdz un cenšas pielabināt. Lai gan mūsdienu azerbaidžāņi jau sen vairs nav uguns pielūdzēji (99% iedzīvotāju ir muhamedāņi), uguns simbols viņiem ir tuvs. Tieši liesmas simbols, kas bieži vien rotā naftas un gāzes ieguves iekārtas, šodien personificē valsts labklājību — tās valsts labklājību, kas pēdējo divdesmit gadu laikā ir attīstījusies septiņjūdžu soļiem.
Pagrieziens Azerbaidžānai notika 1994. gadā, kad ar ārzemju naftas ieguves kompānijām tika parakstīts līgums par ienākumu sadali. Saskaņā ar šo līgumu 80% tīrās peļņas no naftas ieguves ieplūda valsts budžetā. Lai gan ārzemju uzņēmumi tobrīd bija investējuši valsts ekonomikā vairāk nekā 10 miljardus ASV dolāru (5,4 miljardus latu), tie piekrita šādiem noteikumiem. Azerbaidžānas budžetā ieplūda nauda. Taču šo naudu vajadzēja vēl arī prasmīgi izlietot. Daļa līdzekļu tika ieguldīta infrastruktūras attīstībā, būvniecībā, kultūrā un citās nozarēs. 1999. gadā, izpildot toreizējā Valsts prezidenta Geidara Alijeva rīkojumu, Azerbaidžānā tika izveidots Valsts naftas fonds, kura uzdevums bija efektīvi uzkrāt, saglabāt un vairot no naftas aktīvu izmantošanas gūto peļņu. Dolārs pie dolāra, manats (tā sauc Azerbaidžānas valūtu) pie manata, un 2013. gada pirmā pusgada beigās Valsts naftas fondā uzkrāto līdzekļu summa pārsniedza Latvijas mērogiem skurbinošu summu — 35 miljardus ASV dolāru (18,86 miljardus latu).
Tiek prognozēts, ka 2013. gadā Azerbaidžāna savā sauszemes teritorijā un jūras šelfā iegūs 43,2 miljonus tonnas naftas un 28,8 miljardus dabasgāzes. Valsts budžets sasniegs 19,2 miljardus manatu (13,1 miljardu latu), bet iekšzemes kopprodukts — 56,1 miljardu manatu (38,4 miljardus latu).
«Šī valsts pārsteidz daudzus, kas uz to atbrauc pirmoreiz vai pēc vairākiem gadu desmitiem,» atzina Latvijas delegācijas dalībnieki, kas pagājušā gada pavasarī apmeklēja Azerbaidžānu Latvijas prezidenta Andra Bērziņa valsts vizītes ietvaros. Baku pārsteidza ar savu tīrību un sakoptību, daudzajiem parkiem un skvēriem, daudziem slavenu zīmolu veikaliem un iespaidīgo labu un dārgu automobiļu parku. Zīmīgi, ka Baku ir astoņu pasaules vadošo tūrisma operatoru — Kempinski, Hyatt, Hilton, Four Seasons u. c. — viesnīcas. Latvijā — nevienas.
Interesanti bija Latvijas uzņēmēju iespaidi par jauno projektu attīstīšanu. Baku centru viņi salīdzināja ar Dubaiju. Viņi gan piebilda, ka azerbaidžāņu risinājums pilsētas apbūvei ir saprātīgāks un pārdomātāks. Pilsētas labiekārtošanā un pārveidē tiek ieguldīti lieli līdzekļi: tiek saglabāts un restaurēts iepriekšējo gadsimtu mantojums, un cits pēc cita parādās jauni arhitektūras šedevri. Baku ir gan īpaši Eirovīzijas 2012. gada konkursam uzbūvētā koncertu pils Baku Crystal hall (23 000 skatītāju vietu), gan Geidara Alijeva vārdā nosauktais Kultūras centrs, kas uzbūvēts, ievērojot mūsdienu pasaules arhitektūras granda britu arhitektes Zahi Hadidas izstrādāto projektu. Drīz šīm ēkām pievienosies arī Olimpiskais stadions (65 000 skatītāju vietu).
Baku visu laiku pārvēršas. Kopš laika gala tās simbols ir bijis divpadsmitajā gadsimtā uzbūvētais Jaunavu tornis, bet tagad revolucionāro šodienu tikpat spilgti simbolizē cits unikāls objekts — komplekss Liesmu torņi (Flame Towers). Šo senajā apbūvē harmoniski iekļauto ansambli veido trīs debesskrāpji, kas ar savu formu atgādina liesmu mēles. Augstākais no debesskrāpjiem ir pacēlies 235 metru augstumā. Kompleksa izgaismojums saskaņā ar portāla skypercity.com veikto aptauju ir atzīts par pasaulē labāko: torņus klāj gaismas diožu ekrāni, kas atveido uguns kustību, radot dzīvu liesmu efektu.
Visi šie projekti ir tikai sākums. Tieši Baku ir gaidāma pasaulē otrā rotējošā debesskrāpja parādīšanās — pirmais tiek būvēts Dubaijā. Abu projektu autors — itāļu arhitekts Marko Vignali — ir paziņojis, ka Baku plānotajai ēkai būs 50 stāvu, bet augstums — aptuveni 300 metru. Katrs torņa Altes Tower stāvs varēs griezties pats par sevi, veicot pilnu apgriezienu atkarībā no iestatītā ātrumu vienā vai trīs stundās.
Tomēr tuvākās desmitgades visgrandiozākā ēka būs jaunais projekts Khazar Islands. Saskaņā ar šo projektu Kaspijas jūrā tiks uzskalotas salas, uz kurām varēs dzīvot aptuveni miljons cilvēku. Mākslīgajā arhipelāgā būs 50 salu. To kopējā platība būs 3000 hektāru. Projektu plānots īstenot trīs posmos. Pirmais posms jāpabeidz 2017. gadā, un tas izmaksās 10 miljardus ASV dolāru. Otrais posms sāksies 2015. gadā un ilgs līdz 2020.—2022. gadam. Projekts pilnībā jāpabeidz 2025.—2026. gadā, un uz to laiku tā tāmes vērtība var sasniegt 100 miljardus dolāru. Par projekta Khazar Island dominanti kļūs debesskrāpis Azerbaijan Tower. Tā plānotais augstums būs 1050 (!) metru. Tādu ēku uz mūsu planētas pagaidām vēl nav. Pašlaik aktīvi tiek meklēti starptautiskie investori, kas vēlētos piedalīties projekta īstenošanā.
Jebkura liela pilsēta, protams, ir ne tikai tās centrs, ko visi cenšas izveidot par sava veida valsts vizītkarti. Centrs tradicionāli ir tūrisma zona un elites klases mājokļu vieta. Baku pārveidošanas programma aptver visu pilsētas teritoriju un visu tās mājokļu fondu. Lielās Baku attīstības plāns 2010.—2030. gadam paredz KATRU GADU uzbūvēt 10—15 tūkstošus jaunu dzīvokļu (1,5 milj. m²). Pagaidām šie plāni tiek īstenoti: Azerbaidžānas galvaspilsētā dažādā realizācijas stadijā ir līdz 400 daudzdzīvokļu māju.
Jāsaka, ka tradīcijai rūpēties ne tik daudz par savas kabatas piebāšanu, cik par pilsētu, kurā dzīvo, Baku ir senas saknes. Vietēji naftas oligarhi vienmēr ir centušies atstāt pamanāmas pēdas pilsētas arhitektūrā. Kā skaista leģenda skan patiess stāsts par vienu no Baku XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma bagātākajiem naftas rūpniekiem Mūsu Nagijevu (1849.-1919.). Stāsta, ka viņš esot zvērējis uzbūvēt simts skaistu un citu no citas atšķirīgas ēkas. Viņš savu zvērestu ir gandrīz izpildījis: pēc viņa pasūtījuma Baku uzbūvētas 98 ēkas, tostarp arī četras slimnīcas. Viena no skaistākajām Nagijeva vēsturiskām dāvanām ir Venēcijas dodžu stilā uzbūvētā Ismaila pils. Tagad šajā pilī atrodas Azerbaidžānas Zinātņu akadēmijas prezidijs.
Azerbaidžānas šodienas varas institūcijas, definējot galvaspilsētas Baku pašreizējo attīstības periodu, uzsver, ka tā būs «jauna, moderna un attīstīta pilsēta, kurā īstenos jaunas zinātniskās izstrādes un ņems vērā pasaules progresīvāko pilsētu pieredzi». Tiek domāts arī par Baku vēsturiskās auras un savdabības saglabāšanu, kā arī par to, lai Baku kļūtu par visas pasaules tūristu apmeklētu vietu. Un jāsaka, ka tūristi pakāpeniski arī sāk aizvien vairāk atklāt sev brīnišķīgo Baku.
Mājokļu vidējā cena Baku ir 1 350 ASV dolāri/m². Pat visprestižākajos mikrorajonos šis rādītājs ir tikai nedaudz augstāks par 2 500 ASV dolāriem/m². Ekonomiskās klases jaunajos projektos dzīvokļi tiek tirgoti par 800—1 000 ASV dolāriem/m². Tiek prognozēts, ka līdz 2013. gada beigām nekustamo īpašumu cenas Baku varētu pieaugt par 5 līdz 6 procentiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2468
