Ārlietu ministrija dzēš krīzes ugunsgrēku vēstniecībās
Šogad Ārlietu ministrija (ĀM) savās sāpīgākajās vēstniecībās varēs veikt, tēlaini runājot, tikai ugunsgrēka dzēšanas darbus, bet, sākot ar nākamo gadu, plānoti uzlabojumi.
Situācija kļuvusi kritiska vēstniecībās Lielbritānijā un Īrijā, bet nākotnē jādomā arī par vēstniecību Vācijā, kas uzskatāma par nopietnu tranzīta valsti.
Valodu referendums vārda tiešā nozīmē visuzskatāmāk parādīja, ka vēstniecībām šajās valstīs vajadzētu gan lielākas telpas, gan vairāk darbinieku. Taču diplomāti strādā ne tikai kampaņveida pasākumos, bet katru dienu, un tieši šajās valstīs ir garas (pat mēnešiem ilgas) rindas, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus.
Krīze cirtusi sāpīgi
ĀM informē, ka krīzes ietekmē Latvijas diplomātiskais dienests tika samazināts par trešdaļu. 2009. gadā ārlietu dienesta optimizācija rezultējās ar diplomātu skaita samazināšanu līdz minimumam. Tolaik 25 Latvijas pārstāvniecībās strādāja divi diplomāti – vēstnieks un diplomāts, kurš nodarbojās gan ar ekonomiskajiem, gan konsulārajiem, gan protokola un administratīvajiem jautājumiem. Pašlaik 18 Latvijas vēstniecībās katrā strādā tikai divi diplomāti, vēstnieku ieskaitot. Viņiem papildus jāveic arī tehniskie darbi, tāpēc nav iespēju sniegt konsulāros pakalpojumus ātrākā termiņā.
Piemēram, ja Lielbritānijā dzīvojošam un strādājošam Latvijas pilsonim gadījies pazaudēt pasi, jārēķinās ar daudziem mēnešiem, lai iegūtu jaunu personas dokumentu. Lai iesniegtu dokumentus pases noformēšanai, jāgaida krietni vairāk nekā mēnesis, bet arī pēc tam paiet vismaz sešas nedēļas, kamēr pase tiek izgatavota un ir iespēja to saņemt. Vēstniecību sazvanīt ir grūti, ir gadījies pie klausules gaidīt pat 20 minūtes, stāsta Lielbritānijā dzīvojošie.
Prioritāte – Anglija un Īrija
ĀM atzīst, ka situācija nav normāla, un atgādina, ka pašreiz budžets neļauj izdarīt ievērojamus uzlabojumus. Steidzami risinājumi tiek meklēti tikai atsevišķās valstīs. «Šobrīd ĀM kā galveno prioritāti saredz vēstniecību stiprināšanu Lielbritānijā un Īrijā, jo tieši šajās valstīs uzturas vislielākais Latvijas valstspiederīgo skaits. Par nepieciešamību paaugstināt šo vēstniecību kapacitāti liecina ne vien lielās rindas, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus, bet to pierādīja arī pēdējais referendums, kad izteikt pilsoņa stāju tajās atnāca rekordliels valstspiederīgo skaits,» teikts ministrijas atbildē Neatkarīgajai.
Šogad abu valstu vēstniecībās tika izveidotas divas štata vietas.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) rosinājis valdībā lemt par jaunām telpām vēstniecības vajadzībām. Atkarībā no budžeta iespējami vairāki risinājumi. ĀM informatīvajā ziņojumā premjerministram Valdim Dombrovskim (Vienotība) iesniedza četrus rīcības variantus: veikt esošās ēkas rekonstrukciju un izmaiņas telpu izmantošanā; veikt atsevišķu telpu iegādi vai īri konsulārās nodaļas izvietošanai; nodrošināt jaunas ēkas iegādi, lai kopīgi izvietotu vēstniecību un konsulāro nodaļu; nodrošināt konsulātu atvēršanu ārpus Londonas.
ĀM informē, ka V. Dombrovskis ir uzdevis trīs mēnešu laikā veikt nekustamo īpašumu nomas un pārdošanas tirgus izpēti gan Londonā, gan ārpus Londonas, lai izvērtētu atbilstošāko (izdevīgāko) iespējamo variantu.
Stiprinās, bet pagaidām – palīdzēs
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/70611-arlietu-ministrija-dzes-krizes-ugunsgreku-vestniecibas.htm
