Apsaimniekošanas maksu var samazināt arī paši iedzīvotāji
Apsaimniekošanas maksu var samazināt arī paši iedzīvotāji
Antra Gabre
02.04.2009
Kopš apsaimniekošanas maksa katrā mājā tiek aprēķināta atsevišķi, iedzīvotājiem ir divas iespējas: samierināties ar ēkas apsaimniekotāja noteikto summu vai izlemt, kā to samazināt.
Piemēram, kādas astoņu dzīvokļu ēkas iedzīvotājiem Rīgā šī maksa bija lats par kvadrātmetru, jo mājai apkārt bija liela kopjama teritorija. Cilvēki paši apņēmās kopt apkārtni, līdz ar to no apsaimniekošanas izdevumiem izsvītroja sētnieka algu un maksa par kvadrātmetru samazinājās līdz 40 santīmiem. Vienotas apsaimniekošanas maksas Rīgā nav un nebūs, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem to katrā ēkā aprēķina atsevišķi. Tāpēc arī summas var būtiski atšķirties. Piemēram, Cēsu ielas 41. namam plānots remontēt jumtu, tāpēc iedzīvotājiem apsaimniekošanas maksa paredzēta 3,40 latu par kvadrātmetru, Cēsu ielas 12. namam, kurā mainīs ieejas durvis un logus, – 49 santīmi, bet Antonijas ielas 18. namā – 27,7 santīmi par kvadrātmetru. Savukārt Buļļu ielā 35a dzīvokļu īpašnieki par apsaimniekošanu maksā 32 santīmus par kvadrātmetru, bet atsevišķi par remontdarbiem – 0,016 santīmu. Toties SIA Avotu nami apsaimniekotajās ēkās maksa var sasniegt arī 80 santīmu, neieskaitot remontdarbus.
Ja iedzīvotājiem apsaimniekošanas maksa šķiet pārāk augsta, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja mainīt apsaimniekotāju, viņi var arī iebilst pret apsaimniekotāju piedāvātajām jaunajām maksām. Gadījumā, kad nav iespējams vienoties par citu summu, iedzīvotāji var izvēlēties citu pārvaldnieku, sasaucot iedzīvotāju kopsapulci un rakstiski uzaicinot visus īpašniekus. Tādā gadījumā balsojumā jāapliecina sava balss ar parakstu sapulces protokolā (ir nobalsots par, ja atbalstu izteicis 51% mājas iedzīvotāju, nevis sapulces dalībnieku). Visbeidzot tiek noslēgts līgums ar jauno apsaimniekotāju. Tomēr realitātē tā notiek reti, novērojis vicemērs Jānis Dinevičs. Vairākums rīdzinieku uzticoties pašvaldības namu apsaimniekošanas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.
Kompānijas NIRA fonds viceprezidents Eduards Krūmiņš uzskata, ka apsaimniekošanas izdevumiem krīzes apstākļos vajadzētu samazināties. Pie šāda secinājuma viņš nonācis, analizējot mājokļu apsaimniekošanas izmaksu pozīcijas un pašreizējo darba tirgus attīstību. Pērn Rīgā vidējā apsaimniekošanas maksa bijusi aptuveni 45 santīmi par kvadrātmetru. Vismazākā bijusi 24 santīmi, vislielākā – 4,40 latu par kvadrātmetru. Jaunās pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu piedāvātās apsaimniekošanas maksas svārstās no 60 santīmiem līdz latam. Viņš aizrāda, ka privātās SIA un iedzīvotāju īpašnieku biedrības neplāno paaugstināt apsaimniekošanas maksu, bet daži nolēmuši to pat pazemināt. Tas notiekot tāpēc, ka privātie apsaimniekotāji optimizē izdevumus, meklējot iespējas pakalpojumu piedāvāt lētāk – pat par 15–50% mazāk nekā pašvaldības struktūras. Viņš arī izsaka aizdomas, ka patlaban aktīvi pieteiktie plānotie remonti, kuru dēļ pašvaldības uzņēmumi palielina apsaimniekošanas maksu, ir domāti, lai nākamo pāris gadu laikā (līdz iespējamajai privatizācijai) mājas pilnībā saremontētu. Tas nozīmē, ka uzņēmums pēc privatizācijas iegūtu sakārtotas mājas, kuru remontos līdzekļi vairs nebūtu jāiegulda, un pašvaldību SIA privatizētājiem tas nodrošinātu ļoti lielu peļņu. Ideju par tā dēvēto namu pārvalžu privatizāciju izteica J. Dinevičs. Tagad viņš saka – iecere ir atlikta, jo laiki grūti, bet rezultātā varēja iegūt 25 miljonus latu, ko ieguldīt ēku atjaunošanā.
"Gada sākumā vairākums pašvaldību SIA paziņoja, ka, neraugoties uz visu tarifu kāpumu, tiks celta arī apsaimniekošanas maksa, jo izmaksas aug. Taču reāli dzīvojamā fonda pārvaldnieka darbs galvenokārt ir saistīts ar darbaspēka izmaksām – tās veido ap 80%, neskaitot remontus un ēkā plānotos kapitālieguldījumus. Lai arī minimālā alga ar janvāri ir paaugstināta, tas ir tikai teorētisks iegansts apsaimniekošanas maksas pacelšanai vai indeksēšanai. Realitātē ir novērojams bezdarba pieaugums. Lielākā daļa pašreizējo bezdarbnieku ir nekvalificēts darbaspēks. Tieši no šo darbinieku vidus pārvaldnieki izvēlas sētniekus, apkopējas,\" uzskaita E. Krūmiņš. Viņš norāda – kad māju apsaimnieko privāta SIA, iedzīvotājiem tiek dota iespēja lemt, kad, kas un par cik lielu samaksu tiks remontēts no uzkrājumu fonda, kura apmēru nosaka iedzīvotāji. Piemēram SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs Neatkarīgā saņēma atbildi, ka par remontu nepieciešamību lemj šis namu apsaimniekotājs pats, nekonsultējoties ar iedzīvotājiem, jo viņi nav nodibinājuši dzīvokļu apsaimniekotāju sabiedrību.
***
UZZIŅAI
Ministru kabinets (MK) 9. decembrī apstiprināja kārtību, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Ar jauno kārtību var iepazīties MK noteikumos Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu un Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/19868-apsaimniekosanas-maksu-var-samazinat-ari-pasi-iedzivotaji.htm
