«airBaltic» konflikts nobremzē lidostas termināļa būvi
LETA
Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas «Rīga» termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.
«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja «airBaltic» darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.
Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret «airBaltic» iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.
Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.
Lidosta bija gatava iet prezentēt šo projektu gan Lielo investoru padomē, gan valdībā. «Bijām uzaicinājuši prezentācijā piedalīties arī angļu ekspertus,» skaidro Luhse. Viņš uzsver, ka situācija ap «airBaltic» termināļa attīstības plānus ir nobremzējusi.
Kā ziņots, aprīlī lidostas «Rīga» valdei tika prezentēts termināļa attīstības koncepts, ko izstrādājusi konsultantu firma «GMW» sadarbībā ar starptautisko lidostu «Rīga» un lidsabiedrību «airBaltic».
Lidostas valdes priekšsēdētājs Luhse iepriekš norādīja, ka koncepts paredz Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) bija uzdevis lidostai «Rīga» kopā ar nacionālo lidsabiedrību «airBaltic» izveidot darba grupu un prezentēt labāko lidostas tālākās attīstības variantu.
Patlaban lielākās lidostas problēmas ir saistītas ar termināļa nepietiekamo kapacitāti. Lidostas attīstība ir iekavēta četrus gadus, terminālis paredzēts trim miljoniem pasažieru gadā, līdz ar to patlaban «pīķa stundās» vērojama drūzma, rindas un citas problēmas. Pērn lidosta apkalpoja 4,6 miljonus pasažieru, bet šogad plāno apkalpot piecus miljonus.
«airBaltic» pērn kopumā ir pārvadājusi 3,2 miljonus pasažieru, kas ir par 16% vairāk nekā 2009.gadā.
12.septembrī un 13.septembrī «airBaltic» negaidīti atcēla 11 izlidojošos un tikpat ielidojošo reisu.
«airBaltic» vadītājs Bertolts Fliks paziņoja, ka jau šā gada novembrī «airBaltic» samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem un decembrī par 723 lidojumiem salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet 2012.gadā «airBaltic» plāno kopumā veikt 45 517 lidojumus. Tas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji «airBaltic» 2012.gadā starptautiskajā lidostā «Rīga» izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad. Iemesls lidojumu samazināšanai - valdības neizlēmība jautājumā par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.
«Air Baltic Corporation» ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un «Baltijas Aviācijas sistēmas» (47,2%). «Baltijas Aviācijas sistēmas» vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai «Taurus Asset Management Fund Limited».
Patlaban starp «airBaltic» akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar «airBaltic» finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/250266
