150 miljonu kredīti slimnīcām var izrādīties ņemti bezjēdzīgi
150 miljonu kredīti slimnīcām var izrādīties ņemti bezjēdzīgi
Liene Barisa
11.05.2009
Treknajos gados ar strauju uzrāvienu sāktā ārstniecības iestāžu renovācija un celtniecība, kurai ar valsts galvojumu ņemti kredīti par kopējo summu vairāk nekā 150 miljonu latu apmērā, tagad var izrādīties pārsteidzīga un pat bezjēdzīga.
Turklāt ne tikai tāpēc, ka ir slimnīcas, kas ar saviem kredītmaksājumiem vairs galā netiek un atsevišķos gadījumos valstij kā galvotājam jau bijis jāiesaistās kredīta atmaksā, bet arī tādēļ, ka nav zināms, vai par šiem miljoniem izremontētās ēkas vispār kādam būs vajadzīgas.
"Es neesmu tik vecs, bet man sirds neizturētu, ja man vajadzētu visas šitās lampas, visas jaunās gultas un operāciju galdus skrūvēt un pa puscenu kādam pārdot," sarunā ar Neatkarīgo izteicās Ludzas slimnīcas vadītājs Juris Atstupens. Šī ārstniecības iestāde jau saskārusies ar maksājuma problēmām, un Finanšu ministrijai nācies divas reizes maksājumu bankai – katrā reizē aptuveni pa 100 000 latu – nomaksāt slimnīcas vietā. J. Atstupens ir pārliecināts, ka slimnīca noteikti atgūtos un finansiālā situācija nostabilizētos, ja tik ļautu ar pilnu jaudu strādāt. Taču viss nenotiek, kā cerēts. Šogad pirmajā ceturksnī valsts piešķirtās kvotas jeb pieejamais finansējums bija 85 procenti no iepriekšējā gada. Otrajā ceturksnī vienubrīd – jau tikai 48,6% no pērnā gada summas, bet tagad, nedaudz palielinot finansējumu, – 58 procenti.
Ministrija pati akceptēja
"Mēs uzcēlām slimnīcu, esam gatavi sniegt pakalpojumus – tos pašus, ko mēs sniedzām, tikai daudz labākā kvalitātē, ieskaitot operācijas un dzemdniecības pakalpojumus. Taču tagad no ministrijas noprotams, ka Ludzas slimnīcai vairāk jāvirzās uz sociālās aprūpes pusi," sacīja J. Atstupens. Slimnīca par 2006. gadā ņemto kredītu ir izremontēta, uzcelts jauns korpuss, katlumāja, malkas noliktava, skābekļa stacija, helikoptera laukums. Nopirktas jaunas gultas un iekārtas. Bez kredīta ieguldīti arī pašas slimnīcas līdzekļi – 259 000 latu, valsts un
pašvaldības finansējums 1 750 000 latu apmērā. Kopumā tas viss izmaksāja gandrīz septiņus miljonus latu.
Slimnīcas vadītājs teic, ka saprastu, ja renovācija būtu notikusi pašiem uz savu galvu. "Tagad bieži no ministrijas dzird – jūs paši ņēmāt, paši tagad ziniet, kā tikt galā. Jā, mēs ņēmām. Bet katrs solis bija saskaņots ar [Veselības ministrijas] finanšu departamentu, konkursus rīkoja ministrija, atlasi uz finansēšanas avotu – ministrija," stāsta J. Atstupens. Viņš turklāt joprojām ir pārliecināts, ka toreiz arī tika pareizi darīts, ka tika ņemts kredīts. "Kāpēc [bijušais veselības ministrs Gundars] Bērziņš mūs izvēlējās – ne es tajā partijā, ne ko... Eiropas Savienības kartē mēs esam pierobežā pa vidu divām valstīm. Bērziņš jau teica – visi pierobežā sacēluši slimnīcas, un mums bija, goda vārds, kauns, ja mums kādu no ārvalstīm te ieveda – 19.–20. gadsimts! Tāpēc Ludza tika izvēlēta," viņš atgādināja.
Procenti jāmaksā, celt nevar
Ar līdzīgām problēmām saskārušās vēl vairākas Latvijas slimnīcas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju pēc valsts finansiālās palīdzības kredīta maksājumu segšanai gan vērsusies vēl tikai Kuldīgas slimnīca. Taču neskaidrība par nākotni bažīties liek arī citiem. Piemēram, 2007. gadā līgums ar Ziemeļu investīciju banku par 26,3 miljonu eiro jeb 18,5 miljonu latu kredītu noslēgts Rīgas psihoneiroloģiskajai slimnīcai. Reāli šo naudu pat nav pagūts izlietot paredzētajiem mērķiem, jo plāni iesaldēti ministrijas nodoma dēļ slimnīcu pārcelt uz citu vietu, pievienojot Austrumu slimnīcai. Taču kredīta procenti bankai jau jāsāk atmaksāt, ko slimnīca arī dara. Turklāt reorganizācijas gadījumā bankai būs tiesības atprasīt visu parādu un procentu maksājumus uzreiz – neizpildīta līguma dēļ, jo kredītu var izlietot tikai paredzētajiem mērķiem paredzētajā vietā.
Jāpiebilst, ka arī gadījumā, ja tiek lūgta valsts palīdzība, lai maksājumus segtu no valsts budžeta līdzekļiem, tas nenozīmē, ka ārstniecības iestāde tikusi vaļā no sloga. Parāds, turklāt ar procentiem, dažu gadu laikā jāatmaksā arī valstij.
Lielās pagaidām nesūdzas
Vairākās aptaujātās slimnīcās Neatkarīgajai teica, ka lielu problēmu ar maksājumiem neesot. "Valsts finansējumu jau nepiešķir kā iestādei, finansējums nāk pēc pacienta, un mums ir daudz pacientu grupu, kurām citur veselības aprūpes pakalpojumus nesniedz – tā pati onkoloģija, ķīmijterapija, apdegumu centrs, mikroķirurģija. Ja šos pacientus turpina Latvijā finansēt, tad ar šo naudas plūsmu mēs varam rēķināties," pastāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka. Viņš gan piebilda – ja būtiski samazināšot šo finansējumu, tad gan grūti paredzēt, kas notiks. Tomēr šobrīd kredīta dēļ neesot pamata naudu taupīt citur.
Pagaidām problēmas ar kredītu atmaksu nesaredz arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Šobrīd gan celtniecības darbi, gan kredīta maksājumi tiekot veikti, ievērojot laika grafiku, apliecināja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Romēna Namniece. Taču arī šajā slimnīcā problēmas varētu rasties, ja tiks samazināts slimnīcas budžets. No kredīta piešķiršanas 2006. gada 1. novembrī līdz šim brīdim jau samaksāti 29 498 eiro par kredīta līdzekļu rezervēšanu, kā arī tiek veikti procentmaksājumi no izmantotās kredīta daļas. Bet kredīta pamatsumma esot jāsāk atmaksāt no 2011. līdz 2040. gadam.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/22289-150-miljonu-krediti-slimnicam-var-izradities-nemti-bezjedzigi.htm
