ZM: Īpašos kredītus zemes iegādei saņems tie, kuri uzrādīs 60% ieņēmumu no saimniecības apgrozījuma
Kredītus ar pazemināto likmi zemes iegādei saņems tie lauksaimnieki, kuri spēs uzrādīt 60% ieņēmumu no saimniecības apgrozījuma, nolemts vakar notikušajā Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja ZM pārstāvji.
Kā ziņots, zemes iegādes kreditēšanas programma ir izstrādes stadijā, paredzot, ka tuvākajos mēnešos interesenti uz izdevīgiem noteikumiem varētu saņemt kredītus zemes iegādei, kura tiks izmantota tikai lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Konsultatīvās padomes locekļi vienojās, ka saimnieciskās darbības veicējam, lai izmantotu kredītu ar pazeminātu likmi, jānodrošina ieņēmumi no produktu ražošanas vismaz 60% apjomā no gada apgrozījuma.
Tāpat minimālajiem ieņēmumiem ir jābūt 200 lati no hektāra.
Jaunajiem lauksaimniekiem, kas ir jaunāki par 40 gadiem un nodibinājuši saimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā, prasību par minimālajiem ieņēmumiem plānots nepiemērot.
Kā ziņots, 7.martā notikušajā Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē tika izvērtēti zemes kreditēšanas kritēriji un prasības aizdevumu saņemšanai.
ZM sagatavotajā koncepcijas projektā noteikts, ka kopējā pamata kredītlīnija paredzēta 14 miljonu latu apmērā un atmaksāto aizdevumu līdzekļi tiks atkārtoti izmantoti kreditēšanai.
Tādējādi visas programmas darbības laikā kopā aizdevumos varētu tikt izsniegts ap 30 miljoniem latu.
Patlaban plānots, ka aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem, aizdevuma likme - 3,7%, aizdevuma nodrošinājums būs pati iegādātā zeme. Maksimālais aizdevuma apmērs vienam lauksaimniekam vai savstarpēji saistītai aizņēmēju grupai plānots 150 000 latu apmērā.
Aizdevumi paredzēti saimniecībām ar apsaimniekojamo platību līdz 300 hektāriem, un 20% no kredītlīnijas tiks rezervēti jaunajiem lauksaimniekiem. Aizdevumi tiks piešķirti tikai tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, kura tiks izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.
Tāpat lauksaimnieku rīcībā joprojām lielu īpatsvaru aizņem nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
ZM Lauksaimnieku konsultatīvā padome izveidota, lai pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas tos apspriestu ar lauksaimnieku pārstāvjiem un uzklausītu lauksaimnieku organizāciju priekšlikumus. Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē darbojas pārstāvji no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, «Zemnieku saeimas», Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/269723
