Zaiga Gaile: Mērs, kurš 11. novembra krastmalas autostrādi ielaidīs pazemē, ieies vēsturē
Par Rīgas arhitektūru pasaules kontekstā; par to, kas ārzemniekiem, viesojoties Rīgā, liek izsaukties «oh»; par to, ar ko varam lepoties un no kā būtu jākaunas; kas būtu jādara Rīgas mēram, lai viņš ar labu vārdu ieietu vēsturē, saruna ar arhitekti Zaigu Gaili.
- Ja pie mums atbrauktu kāds arhitekts, kurš neko par Rīgu un Latviju nebūtu dzirdējis un vairākas dienas pastaigātu pa pilsētu, pabraukātu pa valsti, kas jums būtu vairāk - lepnums vai kauns par to, ko viņš redzētu?
- Noteikti lepnums. Pie mums brauc daudzas specializētas arhitektu grupas. Man raksta aģentūras, arhitektu biroji un arhitektu savienības. Lielākoties no Vācijas, Skandināvijas, Nīderlandes, Dānijas. Par Latviju un Rīgu arhitektu vidū ir liela interese. Tā kā mans lauciņš ir koka mantojums un Berga bazārs, tad esmu gandrīz uz pusslodzi grupu vadītāja. Tūlīt 3. oktobrī būs vācu arhitektu grupa. Nupat bija Nīderlandes studentu grupa, un viņi bija sajūsmā. Varu precīzi pateikt, ko viņi redz. Viens ir Rīgas daudzveidība. Viņi saka: «Mēs negaidījām, ka Rīga ir tik daudzveidīga.» Ir centrs, apkārtnes rajoni, Pārdaugava, ūdensmala, bet arhitektūra visur ir ļoti dažāda.
- Kas tieši viņiem šķiet tāds, kas liek izsaukties - oh!?
- Ir trīs lietas, kas viņiem liek aizrauties elpai. Viena ir Vecrīgas viduslaiku apbūve, otrs - Alberta iela, Eizenšteins un jūgendstila mantojums, Elizabetes ielas gals klusajā centrā. Viņi ir pārsteigti par to, cik var būt greznas mājas, turklāt ļoti dažādas - ar veidojumiem, ar skulptūrām, un kā varēja gadīties, ka Rīgā ir tāda arhitektūras bagātība. Trešais ir koka mantojums. Par visiem šiem trim elementiem esam UNESCO mantojuma sarakstā. Lai redzētu koka arhitektūru, viņi nāk uz Ķīpsalu (es tur pati dzīvoju), un grupas nāk nepārtraukti; nāk individuāli; brauc ar riteņiem un runā visās pasaules valodās. Visi, ķīnieši, japāņi, jautā - kā tas ir iespējams, ka Rīga ir tik daudzveidīga? Tā ka noteikti - tas ir lepnums.
- Ne velti jautāju par arhitektu, kurš ietu nevis pa jūsu vai citu gidu ieteiktajiem maršrutiem, bet pats uz savu galvu. Piemēram, izkāpjot no autobusa autoostā, nekāds īpašs lepnums nerodas.
- Jā, tāda pati ir mūsu dzelzceļa stacija. Liels, nesakārtots supermārkets. Man ir kauns par Rīgas centrālo staciju, un man ir kauns par autoostu, bet es ļoti ceru, ka ar Rail Baltica izbūvi šīs vietas sakārtosies. Ļoti ceru, ka tās sakārtosies pareizā virzienā. Mūsu vecais stacijas ansamblis, kādu es piedzīvoju savā jaunībā, bija brīnišķīgs. Centrālais tornis ar gaismas elementiem bija viens no pirmajiem tādiem pasaulē. Tad tam visam gāja pāri investori, piecēla klāt Stockmann, izveidoja visu to mudžekli un… (Smagi nopūšas.) Visu uzreiz mēs nevaram sakārtot, bet uz to ceru. Ja skatāmies bulvāru loku, tur, kur Brīvības piemineklis, kanālmala ir ļoti sakārtota. Tagad cilvēki brauc pa kanālu ar koka laivām, un katrs, kurš izbrauc šo maršrutu, novērtē, cik kanālmalas ir sakoptas. Tiesa, kad aizbrauc līdz Stockmann un tirgum, tad tur ir kloāka. Sāk attīstīties arī Rīgas ūdensmalas. Daugavā ir daudzas jahtas, kursē prāmji, un uz upes ir atgriezusies dzīvība, kas pirms divdesmit gadiem bija pazudusi. Rīgas pils ir sakopta, laukums pie tās sakārtots, Kaļķu iela ir tāda, kāda tā ir - īsta tūristu iela, un tūristu ielas (Līvu laukums) - tās ir šausmas.
- Jūs pieminējāt kanālmalu, kura tika sakārtota Ārgaļa laikā, un toreiz bija liels troksnis par it kā lielu izšķērdību. Ja tagad Ušakovs gribētu ieiet vēsturē un aicinātu jūs kā pazīstamu arhitekti izstrādāt Rīgas uzlabošanas plānu, tad ko jūs piedāvātu?
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/224151-zaiga-gaile-mers-kurs-11-novembra-krastmalas-autostradi-ielaidis-pazeme-ieies-vesture.htm
