Vārdu ņem profesionāļi
10.2007
Latvijas nekustamo īpašumu asociācija „LANĪDA” izstādes „Realty Baltics 2007” piedāvāja profesionāliem padiskutēt par tēmu „Nekustamo īpašumu tirgus mainās – kas tālāk?”. Diskusijā tika izteikts pieņēmums, ka cenu stabilizācija varētu turpināties vēl 2-3 gadus.
Diskusiju dalībnieki patreizējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū raksturoja kā pauzi pēc ilgstošas un straujas tirgus attīstības, kad piedāvājums nespēja apmierināt pieprasījumu, veicinot krasu nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Šobrīd mājokļu tirgū samazinājies darījumu skaits. Milāna Skumbiņa, SIA “Coral Group” valdes priekšsēdētāja, raksturoja patreizējo situāciju: „Pirms trīs četriem gadiem tirgus bija aktīvs, visiem veicās darījumos ar nekustamo īpašumu neatkarīgi no profesionalitātes. Tagad noskaidrosies, kas ir kas – kurš var strādāt ilgtermiņā, kurš ir gadījuma speciālists.” Vienlaicīgi Skumbiņa atzīmēja, ka pēdējā laikā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc konsultācijām nekustamā īpašuma jomā. Savukārt Tiesu administrācijas direktora vietniece Inese Kalniņa informēja, ka ievērojami samazinājies darījumu apjoms ar nekustamajiem īpašumiem - pēc pieauguma 2006.gadā šā gada deviņos mēnešos Zemesgrāmatā reģistrēts tikpat daudz darījumu kā līdzīgā periodā 2005.gadā.
\"Kolektīvā līksmība pārtapusi panikā un kolektīvās šausmās,\" atļāvās pajokot nekustamo īpašumu kompānijas \"Arco Real Estate\" padomes priekšsēdētājs Viktors Savins. \"Publiskais pesimisms aizgājis pārāk tālu. Jāveido sanācijas plāns, savādāk atgriezīsimies periodā pirms 2000.gada.\" Savukārt Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns atzīmēja: \"Pašlaik mājokļi cilvēkiem ir kļuvuši vismaz divas reizes nepieejamāki kā tie bija pagājušajā gadā\". Raksturojot situāciju kopumā Vadims Markovs, SIA “NIRA fonds” direktors, atzina, ka valdības ieviestie inflācijas apkarošanas pasākumi un situācija pasaules finanšu tirgos pietuvinājuši krīzes fāzi.
Kas attiecas uz jaunajiem projektiem, pēc Milānas Skumbiņas novērojumiem patlaban \"lielākajā stresā ir tie attīstītāji, kuri cerēja uz turpmāku lēcienveidīgu cenu kāpumu, nerēķinoties ar tālākpārdevējiem. Savukārt tie, kuru priekšlīgumos nav paredzēta iespēja nodot pirkumu trešajai pusei, jūtas stabili, jo viņu finanšu plūsma nav pārtrūkusi.” Vairums diskusijas dalībnieku pozitīvi novērtēja spekulantu aiziešanu no tirgus. Tomēr Viktors Savins uzskata, ka \"Spekulanti darbojas kā tirgus regulators - viņu piedāvājums konkurē ar attīstītājiem, kuru projektos cena noteikta nepareizi, stabilizējot to.\"
Kopumā diskusiju dalībnieki atzina, ka pretinflācijas plāna ietvaros pieņemtā banku kreditēšanas politikas maiņa ir vērtējama pozitīvi - ieviešot prasību par pirmo iemaksu 10% apmērā no mājokļa pirkuma summas, no tirgus tiek izspiesti nekustamā īpašuma spekulanti, bet paliek profesionāļi. LKA prezidents Teodors Tverijons skaidroja, ka pretinflācijas plāna noteiktie banku ierobežojumi galvenokārt skāra tieši spekulantu. Turklāt atbilstoši LKA datiem hipotekārās kreditēšanas tempi šogad samazinājušies, bet kopējais apjoms nemazinās. Kaut gan agrāk hipotekārās kreditēšanas apjoma pieaugums bija 6-8% mēnesī, tad tagad 1 - 2%. Viņš arī minēja, ka jaunā prasība – VID izziņa - pati par sevi neko negarantē. Katrs klients jāvērtē kritiski, ņemot vērā visas ģimenes ienākumus.
Tika apspriesta pirmās iemaksas problēma. Eksperti bija vienprātīgi: valstij ir jānodrošina atvieglojumi dzīvokļa iegādei jaunajām ģimenēm un speciālistiem, kuru rīcībā nav līdzekļu hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai. Pie tam, kā paziņoja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs, Latvijā no kredītlīdzekļiem tiek finansēti tikai 52% visu nekustamā īpašuma darījumu. Viņš piemetināja, ka kredītu masveida neatmaksāšana varētu sākties tikai tad, ja dubultotos latu kredītu likmes.
Diskusijas dalībnieki mēģināja arī ielūkoties nākotnē. Lielākā daļa pieturas pie viedokļa, ka tuvākos 2-3 gadus nekustamo īpašumu tirgū ir gaidāma stagnācija un minimāla cenu pazemināšanās. Vadims Markovs norādīja, ka, ņemot vērā tirgus stāvokli, tuvākajā nākotnē samazināsies celtniecības apjomi. Notikumi līdzīgi attīstījās Ungārijā, kur pēc valdības intervences tirgū celtniecības apjomi samazinājās par 30%. Orākula lomu pamēģināt nolēma arī kompānijas „Ober Haus” izpilddirektors, kura prognoze ir šāda: tuvākos dažus gadus tirgū valdīs stagnācija un minimāla cenu pazemināšanās atsevišķos segmentos, piemēram, sērijveida dzīvokļu segmentā. Taču tirgu neskars būtisks cenu kritums, jo saglabāsies vajadzība pēc dzīves telpas. Ilgtermiņa perspektīvā viņš liktu uz centrā esošo projektu sadārdzināšanos.
NIRA Fonds valdes priekšsēdētājs Vadims Markovs, kura viedoklis un tirgus attīstības prognozes balstās uz kompānijas veikto patērētāju maksātspējas analīzi, uzsvēra, ka tirgus ir jāorientē uz vidusslāni, uz tiem, kas mājokli pērk savām vajadzībām. Lai tirgus neapstātos un iedzīvotāji varētu atļauties pirkt mājokļus, eksperts ieteica attīstītājiem meklēt iespējas, kā samazināt to pašizmaksu, vienlaicīgi nodrošinot mājokļu kvalitāti. Atbilstoši kompānijas \"Nira Fonds\" veiktā pētījuma datiem, vidusmēra Latvijas ģimenes reāli var šobrīd atļauties par sērijveida dzīvokli maksāt aptuveni 1200 EUR/m2, par dzīvokli jaunajā projektā vidēji 1800 EUR/m2.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
